Indija kļūst par 4. valsti pasaulē, kurai izdodas uz Mēness nosēdināt tā virsmas izpētes robotu

Dažas dienas pirms tam (19. augustā) Krievijas mēginājums nosēdināt Luna -25 uz Mēness beidzās ar neveiksmi- krievu zonde ietriecās Mēness virsmā.

Indija kļuvusi par ceturto valsti aiz PSRS, ASV un Ķīnas, kurai izdevies veikt tā dēvēto "mīksto" piezemēšanos uz Mēness, turklāt par pirmo valsti, kuras aparāts nosēdies tuvu dienvidpolam vietā, kur varētu atrasties ledus.

Pirmos metrus pa Mēness virsmu noripojis arī rovers "Pragyan".

Pragyan sver aptuveni 27 kg (60 mārciņas) un izmēri ir 0,9 m × 0,75 m × 0,85 m (3,0 pēdas × 2,5 pēdas × 2,8 pēdas), un tā jauda ir 50 vati.

 Tas ir paredzēts darbam ar saules enerģiju.

Roveris pārvietojas uz sešiem riteņiem un ir paredzēts, lai šķērsotu 500 metrus (1600 pēdas) pa Mēness virsmu ar ātrumu 1 cm (0,39 collas) sekundē, veicot analīzi uz vietas un nosūtot datus uz savu nolaižamo ierīci, lai nosūtītu atpakaļ uz Zeme.

Navigācijai roveris aprīkots ar:

Stereoskopiskās kameras balstītu 3D redzi: divi 1 megapikseļa monohromatiski NAVCAM kameras priekšā roveram, lai nodrošinātu zemes vadības komandai 3D skatu uz apkārtējo reljefu un palīdzētu ceļa plānošanā, ģenerējot reljefa digitālo pacēluma modeli. 

Vadības un motora dinamika: rovera konstrukcijai ir šūpuļratiņu piekares sistēma un seši riteņi, kurus katru darbina neatkarīgi bezsuku līdzstrāvas elektromotori. Stūrēšana tiek veikta ar riteņu ātruma diferenciālo vai sānstūri.

Paredzamais rovera darbības laiks ir viena Mēness diena jeb aptuveni 14 Zemes dienas, jo tā elektronika nav paredzēta, lai izturētu auksto Mēness nakti. Tās energosistēmā ieviests ar saules enerģiju darbināms miega/pamošanās cikls, kas var radīt ilgāku kalpošanas laiku, nekā plānots

***

Mēness reģions tuvu dienvidpolam interesē ne tikai Indiju – turp nākamās misijas plāno arī ASV un Ķīna, šobrīd lielākā amerikāņu konkurente kosmosa izpētes jomā. Dienvidu puslodē ir krāteri, kur tā arī nekad Saules gaisma neiespīd, tādējādi ir pamats domāt, ka tur var būt atrodams ūdens ledus, kas attiecīgi ļoti atvieglotu nākamo misiju un ilgtermiņa apmetņu norisi. Ūdens nodrošinātu ne tikai astronautu izdzīvošanu – no tā uz vietas varētu iegūt arī raķešdegvielu, sadalot ūdeni skābeklī un ūdeņradī.

Indijas misija "Chandrayaan-3" bija pirmā veiksmīgā indiešu "mīkstā" piezemēšanās uz Mēness. Viens mēģinājums bija arī 2019. gadā, taču zonde avarēja. Šoreiz visi aparāti – gan "Vikram" nosēšanās modulis, gan tajā esošais rovers "Pragyan" piemēnešojās veiksmīgi. Nākamajā dienā pēc piezemēšanās "Pragyan" (jeb "Gudrība", "Viedums") sekmīgi noripoja pa rampu un veica savus pirmos metrus neizpētītajos Mēness dienvidos.