Pirmais Indijas Marsa pavadonis veiksmīgi iegājis orbītā
Mars Orbiter Mission (MOM; neformāli saukts par Mangalyaan) ir Indijas kosmiskais aparāts Marsa izpētei no orbītas. Tā ir Indijas pirmā starpplanētu zonde. Palaista 2013. gada novembrī.
2014. g. 24. septembrī pavadonis veiksmīgi nonāca Marsa orbītā, kļūstot par pirmo veiksmīgo Marsa pavodoni,. turklāt Indijai tas ir pirmais mēģinājums. Iepriekšējie ASV, PSRS, Ķīnas un Krievijas mēģinājumi nostabilizēt pavadoņus Marsa orbītā ar pirmo reizi visi cietuši neveiksmi, turklat izmaksas bijusas desmitiem reizu augstakas.
Kosmisko aparātu izgatavojusi un apkalpo Indijas kosmosa pētījumu organizācija. Tas veidots uz platformas I-1K, bāzes, kura izmantota Mēness zondē Chandrayaan-1 un modificēta starpplanētu misijai. Zondes sausmasa ir 500 kg, un starta brīdī tajā bija uzpildīti 850 kg degvielas un oksidētāja.
Mars Orbiter Mission uzstādīti zinātniskie instrumenti ar masu 15 kg:
- Lyman-Alpha Photometer (LAP) — fotometrs, kas mēra deitērija unūdeņraža pārpalikumu no Laimena-alfa emisijas augšējā atmosfērā. Tas ļaus noskaidrot planētas ūdens zuduma procesu.
- Methane Sensor For Mars (MSM) — mēra metāna daudzumu atmosfērā.
- Mars Exospheric Neutral Composition Analyzer (MENCA) — kvadrupola masas analizators analizē atmosfēras daļiņu neitrālo sastāvu.
- Thermal Infrared Imaging Spectrometer (TIS) — mēra Marsa virsmas termālo emisiju, kas ļauj kartēt virsmas sastāvu un mineraloģiju.
- Mars Color Camera (MCC) — trīs krāsu kamera.
Mars Orbiter Mission tika palaists 2013. gada 5. novembrī 09:08 UTC ar nesējraķeti PSLV-XL (lidojums C25) no Satiša Dhavana kosmosa centrapirmā starta laukuma.
Līdz 16. novembrim MOM bija plānoti seši manevri, lai paaugstinātu apogejulīdz 23 000 km un perigeju līdz 238 km. Pirmie trīs manevri veikti veiksmīgi, bet 11. novembrī cetrurtajā dzinēja darbības reizē ātruma pieaugums bija tikai trešā daļa no plānotā. Pēc kļūmes noskaidrošanas 12. novembrī veikts kompensējošais manevrs.Tad 15. novembrī veikts 243,5 sekunžu manevrs.
30. novembrī 19:19 UTC veikta 23 minūšu dzinēju darbināšāna, pēc kuras Mars Orbiter Mission ievadīts trajektorijā uz Marsu. Ceļā uz planētu paredzēti četri korekcijas manevri: 2013. gada 11. decembrī, 2014. gada aprīlī, 2014. gada augustā un 2014. gada septembrī.
Marsa orbītu bija plānots sasniegt trīs dienas ātrāk- 2014. gada 21. septembrī.
Saistītie notikumi
Karte
Avoti: wikipedia.org, news.lv