Kosmosā tiek palaists Džeimsa Veba kosmiskais teleskops

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (James Webb Space Telescope, JWST) ir kopīga Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūras (CSA) orbitālā observatorija. To kosmosā palaida 2021. gada 25. decembrī.

No zinātniskās pētniecības viedokļa Džeimsa Veba kosmiskais teleskops tiek uzlūkots par sava veida Habla kosmiskā teleskopa "pēcteci". Lai arī Habla teleskops tika palaists 1990. gadā, tas veiksīgi turpina savu darbību jau 30 gadus un tā izmantošana pagarināta vēl uz 10 gadiem. Habla teleskopa "spogulis" ir ~2x mazāks, arī tā uztveramo viļņu frekvences ir šaurākā spektra daļā.

Projektu pārrauga trīs kosmiskās aģentūras: ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūra (CSA).

 Projektā iesaistītas vairāk kā 17 valstis un tas ir nosaukts bijušā NASA vadītāja Džeimsa Veba (James E. Webb) vārdā. Kosmiskā teleskopa kopējās izmaksas sastādīja aptuveni 9,5 miljardus ASV dolāru un tiek lēsts, ka būs nepieciešams papildus vairāk kā 1 miljards ASV dolāru, lai to uzturētu uz turpmākajiem gadiem.

Tā kopējie parametri palaišanas brīdī, ieskaitot nesējraķeti, būs 6,2 tonnas, kur paša spoguļa svars ir 705 kilogrami ar kopējo platību 25 m2, kas tādejādi Džeimsa Veba kosmisko teleskopu padarīs par lielāko orbitālo observatoriju, kas jebkad palaista orbītā ap Zemi. Teleskopa primārais spogulis ir salikts kopā no 18 mazākiem spoguļiem (mozaīkas formā), kas galvenokārt izstrādāti no berilija un pārklāti ar plānu zelta saturu, lai tādejādi pēc iespējas vairāk atstarotu Saules gaismu un nepārkarsētu tās zinātniskos instrumentus.

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops darbosies galvenokārt infrasarkanajā spektrā.

Tā kā teleskopa spoguļa diametrs būs 6,5 metri (Habla kosmiskā teleskopa spoguļa diametrs ir tikai 2,4 metri), tas dos iespēju detalizētāk novērot Visuma pirmsākumus un pētīt pirmatnējo galaktiku veidošanos, kā arī meklēt jaunas citplanētas.

 Tāpat tas būs spējīgs izšķirt citplanētu atmosfēru sastāvu ar nosacījumu, ja attiecīgo planētu būs iespējams novērot caur tā saucamo tranzīta metodi.

Kosmisko teleskopu sākotnēji bija paredzēts palaist 2018. gada decembrī.

Zinātniskās misijas ilgums varētu būt mērāms no 5 līdz 10 gadiem, kuras laikā ir paredzēts īstenot 4 būtiskus mērķus:

• Meklēt pirmās zvaigznes un agrīnās galaktikas, kas izveidojušās uzreiz pēc Lielā sprādziena;
• Noskaidrot kā agrīnās galaktikas attīstījušās līdz mūsdienām;
• Novērot agrīno zvaigžņu un planētu veidošanās procesu pēc Lielā sprādziena;
• Izpētīt fizikālo un ķīmisko sastāvu citplanētām, kas atrodas orbītā ap citām zvaigznēm, kā arī meklēt ārpuszemes dzīvības pazīmes Visumā.