Viltus meteorīts Mazsalacas apvidū
Latviju pāršalc ziņa - Mazsalacas novadā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni desmit metrus dziļu krāteri. Par to, protams, ziņoja aģentūras LETA, bet ziņu tiražē arī visi nopelnīt gribošie, t.i., visi Latvijas mediji. Ziņa, protams, tika tirgota ārpus Latvijas.
Tiek ziņots, ka Meteorīts nokritis netālu no mājām "Kundrati", taču notikumā cietušo nav. Neparasto gadījumu pēta arī daudzi astronomi un kosmosa zinātnieki.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses sekretāre Inga Vetere medijiem apstiprina, ka VUGD ir saņēmis izsaukumu uz Mazsalacas novadu, kur kādā pļavā redzēta uguns. Ņemot vērā notikušā apstākļus, ir iesaistīti lielāki spēki - gan tehnika, gan cilvēki, jo, ierodoties notikuma vietā, dienesta darbinieki konstatējuši arī 20 metrus platu un desmit metrus dziļu bedri. VUGD darbinieki par notikušo nekavējoties informējuši Radiācijas centru.
Veicot pamatīgu darbu, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) eksperti šonakt secinājuši, ka svētdien Mazsalacas novadā nokritušais meteorīts nav radioaktīvs, un cilvēkiem tas briesmas nerada.
„Pašā bedres dibenā radioaktīvais fons ir nedaudz virs normas, bet tas nekādā gadījumā nav bīstams,” notikuma vietā - Mazsalacas novadā pie Kundrātu mājām – ap plkst.2 naktī ziņoja VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš.
Svētdien ap pusnakti meteorīta izrauto bedri izpētīja NBS speciālisti, tomēr bedres vidū esošais melnais caurums vēl netika izmeklēts, un darbi turpināsies šodien dienas . Naktī meteorīta bedrē vēl neizdevās atrast jebkādas atlūzas vai meteorīta gabalus.
„Melnais plankums un sakusušās smiltis liecina, ka tur ir bijusi augsta temperatūra. Atradām dzeltenīgas metāliskas nogulsnes, bet nav zināms, vai tās ir atstājis meteorīts,” stāstīja J. Skrastiņš. Vēl vairākas stundas meteorīta bedrei apkārt vēdīja spēcīga sēra smaka, kuras izcelsme arī pagaidām nav izskaidrota.
Speciālisti spriež, ka meteorīts pļavā ir triecies „stāvus” – perpendikulāri zemei, izsitot aptuveni piecus metrus dziļu bedri. Apkārt nav ne izārdītu koku, ne citu postījumu, jo meteorīts zemi sasniedzis klajā laukā. VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris
J. Skrastiņš atzīst, ka viņa dienesta laikā nekas tāds Latvijā nav pieredzēts, un šis gadījums ir unikāls ne tikai Latvijas mērogā „Par to liecina kaut vai fakts, ka mani jau meklēja žurnālisti no Krievijas un citām valstīm, kuriem ļoti interesē šis dabas fenomens.
Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Zemes dzīļu daļas vadītājs Uldis Nulle, kurš svētdienas naktī bija ieradies apskatīt meteorīta bedri, atzina, ka šādi gadījumi Latvijā praktiski nav zināmi. U. Nulle spriež, ka meteorīts, sasniedzot zemes virsmu, nav bijis īpaši liels – tas, iespējams, bijis paprāva ābola lielumā.
***
Mazsalacas meteorītu gatavi pētīt Latvijas Universitātes astronomi un ģeologi, šodien Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālists Ilgonis Vilks.
Viņš norādīja, ka pašlaik lielākais darbs tur būtu ģeologiem, nevis astronomiem. Viņš pauda izbrīnu, kādēļ krāterī, ko radījis meteorīts, deg uguns. Pēc sadursmes ar zemi parasti notiekot sprādziens un meteorīta šķembas tiekot izkaisītas apkārtnē, skaidroja Vilks.
***
Svētdien Mazsalacas novadā nokritušais meteorīts, izveidojis aptuveni piecus metrus dziļu krāteri. Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks medijiem koment\eja, ka gadījumā, ja apstiprināsies, ka nokritušais objekts tiešām ir meteorīts, tas būs ļoti interesants atklājums, jo pēdējoreiz Latvijā meteorīta krišana fiksēta 19. gadsimtā. Šis gadījums ir unikāls arī ar to, ka gadījumā, ja nokritušais objekts ir meteorīts, tas būs pirmais, kurš krītot izveidojis tik lielu krāteri.
Pēc Vilka teiktā, bez vietas apskates un parauga ņemšanas ir grūti spriest, kas īsti ir nokritušais objekts. Tāpat esot arī jāaptaujā notikuma aculiecinieki. «Ja krīt meteorīts, to nav iespējams nepamanīt. Vajadzētu būt novērojamai uguns lodei, kura izstaro tik spilgtu gaismu kā dienā. Tāpat vajadzētu būt arī sprādziena troksnim,» sacīja Vilks, kurš pats dosies uz Mazsalacu, lai noskaidrotu, vai aculiecinieki ir novērojuši ko tādu.
Vilks pauda cerību, ka tas ir meteorīts, jo tad tas būtu viņa pētnieka karjerā pirmais gadījums, jo ne pagājušajā, ne šajā gadsimtā ne reizi nav apstiprinājies, ka kāds nokritušais objekts ir meteorīts.
19. gadsimtā fiksēti četri meteorītu krišanas gadījumi. Lielākais no tiem - Līksnas meteorīts - nokritis Daugavpils rajonā un svēris aptuveni 16 kilogramus. Piecus kilogramus smags meteorīts fiksēts 19. gadsimtā netālu no Jēkabpils, Brižos, neilgi pēc tam vēl viens meteorīts nokritis Neretā.
Latvijas vēsturē pēdējais zināmais gandrīz sešus kilogramus smagais meteorīts Zemi sasniedza 1890. gadā un piezemējās Baldonē.
***
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ģeologs Dainis Ozols, apskatot notikuma vietu un veicot izpētes darbu, jau ir secinājis, ka Mazsalacā it kā nokritušais meteorīts ir tikai ķīmisku savienojumu izdedži, bet platā bedre izrakta cilvēku rokām - 10-12 metru platā bedre acīmredzami ir izrakta ar cilvēku rokām un tajā sadedzināts salpetris ar sēru.
Viņš pieņem, ka, visticamāk, kāds izdomājis pajokot, bedrē sadedzinot savienojumus, nofilmējot un izplatot tālāk informāciju par nokritušu meteorītu. Pati bedre, pēc Ozola domām, gan nav rakta šādam nolūkam, jo tas prasītu pārāk lielu darbu, turklāt tad dedzinātājs būtu vairāk centies imitēt meteorīta radīto sprādzienu.
Ģeologs pagaidām izdedžu paraugus nav paņēmis, jo šobrīd devies divu dienu pārgājienā ar skolēniem, tomēr pieļauj, ka varētu to darīt, lai precīzāk izpētītu, kas tieši bedrē sadedzināts. "Būtu interesanti papētīt," piebilst Ozols.
Jau ziņots, ka šaubas par Mazsalacā esošā objekta izcelsmi ir arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālistam Ilgonim Vilkam, kurš ir izbrīnīts, ka meteorīta radītajā krāterī deg uguns, jo parasti pēc sadursmes ar zemi parasti notiekot sprādziens un meteorīta šķembas tiekot izkaisītas apkārtnē.
Šobrīd uz Mazsalacu devusies zinātnieku grupa divu ģeologu un divu astronomu sastāvā.
Pirms neilga laika kāda sieviete sākusi prasīt viena lata "ieejas maksu" no interesentiem, kuri vēlas apskatīt vietu, kur vakar, iespējams, nokritis meteorīts.
Šīs apkaimes iedzīvotāja Larisa Gerasimova sāka iekasēt iebraukšanas maksu visiem ziņkārīgajiem, kuri vēlas skatīties uuz dabas katastrofu - viņa esot īpašniece zemei, uz kuras meteorīts. Nauda domāta, lai segtu ceļa uzturēšanas izdevumus. Kā bija paredzams, tad ziņkārīgo, kuri savām acīm vēlējās visu redzēt, bija desmitiem.
***
Samērā ātri, ieradušies speciālisti atmaskoja afēru par viltus meteorītu - Ilgonis Vilks skaidroja, ka īsta meteorīta saduršanās ar zemi gadījumā visapkārt krāterim vajadzētu būt izmestiem māliem un dubļu pikučiem, taču patlaban krāteris ir gandrīz perfekta iedobe. Sprādziena rezultātā vajadzētu būt vienotai krātera struktūrai, sacīja Vilks.
Ģeologi kopā ar kolēģiem no Tartu universitātes pirmdien pēcpusdienā izvirzījuši oficiālo versiju — objekts, kas it kā nokritis Mazsalacā nav meteorīts, bet krāteri, visticamāk, jau iepriekš izrakuši cilvēki.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Ģirts Stinkulis, «meteorīta» un tā «krātera» radītāji tajā ir ieguldījuši pamatīgu izdomu un darbu, taču vāji ir mācījušies astronomiju. «Zinātniekiem nācās krietni vien nopūlēties, lai atklātu, ka tas nav īsts,» sacīja Stilnkulis.
Ekspertu viedoklis esot viennozīmīgs. Uz krātera malām eksperti atklājuši arī lāpstu pēdas, arī krātera proporcijas ir aizdomīgas. «Valnis ir par augstu un tā dziļums par lielu,» sacīja Stinkulis.
Arī Tartu universitātes speciālisti, kuriem ir pieredze īstu krāteru pētīšanā, ir vienisprātis, ka krāteris izraksts cilvēku rokām. «Tie noteikti bijuši vairāki cilvēki,» sacīja Stinkulis.
Vēlāk tika noskaidrots, ka šīs nekrietnās akcijas organizētājs ir agresīvi Latvijas mobilo pakalpojumu tirgū ienākošā kompānija "Tele-2". Mazsalacas novadā it kā nokritušais «meteorīts» bijis mobilo sakaru operatora SIA «Tele2» organizēts inscenējums, to beigās publiski uzņēmuma mārketinga un tirdzniecības direktors Jānis Spoģis, kurš sava uzņēmuma huligānisko rīcību skaidroja sekojoši -
«Mūsu mērķis ir iedvesmot Latvijas sabiedrību, mēs vēlamies uzsvērt, ka Latvija var izdarīt daudz ko. Mēs redzam, ka ar šādu notikumu Latvijas vārds ir izskanējis pasaulē, Latvija ir interesanta pasaulē, un nevis ar to, ka ir krīze, ir slikti un grūti, bet gan ar to, ka pie mums notiek kaut kas radošs un interesants. Tas ir unikāls panākums un daļa no mūsu komunikācijas».
Spoģis apsolīja, ka uzņēmums noteikti kompensēs valstij nodarītos zaudējumus.
Šī infantīlā akcija izpelnījās plašu rezonansi Latvijas un pasaules medijos. Par Latvijas «meteorītu» ziņoja gan tuvo kaimiņvalstu, gan tālu aizokeāna valstu mediji, norādot, ka «mazā Latvijas pilsēta Mazsalaca vienas nakts laikā kļuvusi par sensacionāli slavenu».
Dažos izdevumos kā krātera rašanās vaininieks tika minēts iespējamais kosmosa satelīta fragments, bet dažkārt tika piesaukti pat nezināmi lidojoši objekti.
Notikuma vietā visas dienas garumā strādāja gan policijas darbinieki, gan pētnieki un ģeologi ne tikai no Latvijas, bet arī citām valstīm. Rūpīgāk izpētot notikuma vietu, pētnieki secināja, ka tas nav meteorīts, bet gan cilvēku roku darbs.
***
«Iedvesmojošās akcijas» rīkotāji, viltojot meteorīta nokrišanu Mazsalacā – uzņēmums «Tele2» sveikā cauri netiks - no tā tiks piedzīti zaudējumi, kas radušies glābšanas dienestam un policijai. Kā patiesībā beidzās šis stāsts - ziņu nav.
Valsts policijas pārstāve Linda Neimane-Zobena portālam «Apollo» pavēstīja, ka šis gadījums tiks izvērtēts un aprēķināts, cik lieli līdzekļi šajās divās dienās iztērēti, jo iesaistīts bija ne tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bet arī policija, kas «meteorīta» nokrišanas vietu apsargāja.
Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins norādījis, ka šī reklāmas akcija esot bijusi kā spēle ar uguni attiecībā uz iesaistītajiem dienestiem, jo tikpat labi glābēju un policistu palīdzība varēja būt nepieciešama citur. Nav lieki piebilst, ka šī notikuma sabiedriskā rezonanse būtiski ietekmēja ne tikai valsts policijas un glābšanas dienestu darbu. Īpaša kontrole notikumam bija arī no Iekšlietu ministra Lindas Mūrnieces puses, kurai bija jābūt gatavai atbildēt uz negaidītākajiem un pat atklāti dumjiem jautājumiem no mediju puses ar debesķermeņu lidināšanos Latvijas kosmiskajā telpā un iespējām komunicēt ar citām civilizācijām. Faktiski par šo gadījumu, tāpat kā par izdarītiem viltus zvaniem, bija jābūt nekavējoši kriminālprocesam, bet vainīgās personas jāsoda.
Diennakti vēlāk telekomunikāciju uzņēmums «Tele2» paziņoja, ka tā ir uzņēmuma sarīkota akcija, lai iedvesmotu Latvijas iedzīvotājus.