Džordžs Orvels

Džordžs Orvels (George Orwell; 1903-1950), īstajā vārdā Eriks Artūrs Blērs, tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem angļu 20. gadsimta rakstniekiem. Savu pseidonīmu viņš ir aizguvis no upes nosaukuma. Viņa ievērojamākie darbi ir antiutopiskais romāns “1984” un politiskā alegorija “Dzīvnieku ferma”.

Orvels piedzima Indijā, kas tobrīd bija britu kolonija.

1904. gadā viņš kopā ar māti un māsu pārcēlās uz Angliju, kur apmeklēja Ītonas koledžu. Savus pirmos darbus Orvels publicēja koledžas avīzēs. Šajā laikā Orvelam radās antipātijas pret Anglijas šķiru sistēmu.

Orvels neieguva stipendiju studijām universitātē, tāpēc 1922. gadā devās uz Birmu, kur sāka strādāt policijā. Pēc pieciem gadiem viņš uzrakstīja atlūgumu, jo viņā bija radies riebums pret impērijas sistēmu. Par policijā nostrādāto laiku Orvels uzrakstīja eseju krājumu “Ziloņa nošaušana” (“Shooting an Elephant”, 1950).

Atgriezies Eiropā, Orvels dzīvoja kā ubags un strādāja slikti apmaksātus darbus Anglijā un Francijā. Reiz viņš centās tikt arestēts par dzeršanu, lai iegūtu zināšanas par dzīvi cietumā. Pēc 48 stundām viņu atbrīvoja.

1928. gadā viņš nolēma kļūt par rakstnieku, taču viņa pirmie mēģinājumi bija visai neveiksmīgi — kāds viņa draugs dzejnieks viņu nosauca par “govi ar musketi”. Orvela pieredze, dzīvojot nabadzībā, deva materiālu viņa darbam “Posts Parīzē un Londonā” (Down and Out in Paris and London, 1933). Viņš gan nebija bezpajumtnieks visu laiku; dažkārt viņš apmetās pie ģimenes un zemākos sabiedrības slāņus tikai pētīja.

Viņš rakstīja: “Parīzes padibenes ir vieta, kur savācas ekscentriķi — cilvēki, kuri iegrimuši vientulīgā, pa pusei ārprātīgā dzīvesveidā un vairs necenšas būt normāli vai kārtīgi. Nabadzība viņus atbrīvo no ierastajām uzvedības normām, gluži tāpat kā nauda atbrīvo cilvēkus no darba.”

1933. gadā Orvels pieņēma pseidonīmu, ar kuru parakstīja savas publikācijas — “Orvela” ir nelielas Austrumanglijas upītes vārds, savukārt “Džordžs” ir gluži vienkārši britu kristāmvārds.

Nespēdams sevi uzturēt ar rakstīšanu, Orvels kļuva par skolotāju kādā privātskolā, kur pabeidza savu pirmo romānu — “Birmas dienas” (Burmese Days, 1934).

1936. gadā Orvels apprecēja Eilīnu O’Šonesiju, ārsta meitu. Nākamos četrus gadus viņš turēja veikalu Velingtonā, Hertfordšīrā.

Trīsdesmitajos gados Orvels bija pieņēmis sociālistiskus uzskatus. Tāpat kā daudzi citi rakstnieki viņš pilsoņu kara laikā devās uz Spāniju, lai aprakstītu karu. Viņš cīnījās kopā ar Apvienoto strādnieku marksistu partiju, un kāda Franko atbalstītāja snaipera lode viņam trāpīja kaklā. Kad viņu pašu pusē esošie staļinisti sāka medīt anarhistus un viņa draugi tika iemesti cietumā, Orvelam un viņa sievai izdevās izbēgt. Karš viņu padarīja par pārliecinātu komunisma pretinieku un angļu sociālisma piekritēju.

Orvels bija nosodījis karu ar Vāciju, paziņodams, ka Britu impērija ir ļaunāka par Hitleru, taču II pasaules kara laikā Orvels bija seržants gvardē un strādāja kā žurnālists BBC, Observer un Tribune, kā literārais redaktors viņš bija no 1943. līdz 1945. gadam.

Darbojoties BBC, Orvels apzinājās, ka būtībā nodarbojas ar propagandu (lai iegūtu Indijas un Austrumāzijas atbalstu Lielbritānijas karadarbībai), un rakstīja, ka jūtoties kā "apelsīns, kam uzmīts ar ļoti netīru zābaku". Tribune viņam bija sleja ar nosaukumu "Kā man tīk".

Tuvojoties kara beigām, viņš uzrakstīja "Dzīvnieku fermu" (Animal Farm, 1944). Skarbā satīra par komunistu ideoloģiju šajā darbā beidzot viņu padarīja pārtikušu. Pēc kara Orvels devās uz Vāciju kā reportieris un sūtīja atskaites The Observer un The Manchester Evening News, taču nepieminēja Aušvices koncentrācijas nometnes.

Kopā ar sievu viņš adoptēja dēlu Ričardu Horāciju Blēru. Viņa sieva nomira 1945. gadā, un 1949. gadā Orvels apprecējās vēlreiz, taču viņa otrā laulība ilga tikai trijus mēnešus.

1950. gada 21. janvārī, neilgi pēc "1984" publicēšanas, Orvels mira no tuberkulozes Londonas Universitātes slimnīcā 46 gadu vecumā.

Divi būtiskākie Orvela darbi ir "Dzīvnieku ferma" un "1984".

"Dzīvnieku ferma" ir satīriska alegorija par Krievijas revolūciju, un īpaši autors tajā vēršas pret Staļina politiku. Šajā darbā mistera Džonsa fermas dzīvnieki sarīko revolūciju, kuras rezultātā iegūst brīvību, taču jaunais režīms drīz kļūst par vienpersonisku tirāniju. No šī darba nāk slavenākais Orvela citāts: “Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, taču daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki kā citi.” “Dzīvnieku ferma” piedāvā ieskatu daudzās politikas idejās (nepieciešamība pēc ārējā ienaidnieka etc.). Sākotnēji grāmatu publicēšanai noraidīja.

"1984" ir visslavenākā antiutopija literatūrā (blakus paša Orvela "Dzīvnieku fermai", Oldesa Hakslija "Brīnišķīgajai jaunajai pasaulei" un Reja Bredberija "451 grādam pēc Fārenheita"). Tajā aprakstītajā pasaulē nepastāv vārda un domas brīvība; ir tikai trīs valstis, no kurām viena vienmēr ir sabiedrotais, bet otra — ienaidnieks, un kuras vienmēr atrodas karadarbībā; Okeānijas vadītājs ir Lielais Brālis un Partija. Vēsture tiek pārrakstīta tā, lai izrādītos, ka Lielajam Brālim vienmēr bijusi taisnība.

Oficiālā valoda ir jaunruna, un eksistē trīs pamatsaukļi:

• "Karš ir miers.
• Brīvība ir verdzība.
• Nezināšana ir spēks."

Galvenais varonis Vinstons Smits ir ierēdnis Patiesības ministrijā; viņš nodarbojas ar vēstures pārrakstīšanu. Cilvēkus kontrolē Domu policija.

Orvels daudz rakstījis par valodas nozīmi politikā. Savā esejā “Politika un angļu valoda” viņš nosoda klišeju, birokrātisko eifēmismu un akadēmiskā žargona ietekmi uz literatūras stiliem un galu galā arī uz domu kā tādu. Orvela raizes par valodas spēju ietekmēt realitāti izpaužas arī kā jaunrunas ieviešana romānā “1984” — jaunruna ir Okeānijas oficiālā valoda, un tās ieviešanas mērķis ir padarīt neiespējamu paust domas, kas nav saskaņā ar oficiālajiem paziņojumiem — tādējādi darot arī neiespējamu šādas konfliktējošas idejas pat iedomāties (skat. Sapīra-Vorfa hipotēze). Daudzi no Orvela aprakstītajiem jēdzieniem ir tik spilgti, ka ieviesušies valodā — “Lielais Brālis”, “Domu policija”, “jaunruna” utt. Jāpiezīmē, ka tieši Orvels ir jēdziena “aukstais karš” autors. Esejā “Tu un atombumba” viņš rakstīja: “Varbūt mēs nevirzāmies uz vispārēju sabrukumu, bet gan uz laikmetu, kas būs tikpat baisi noturīgs kā antīkās pasaules vergu impērijas. Par Džeimsa Bērnhema teoriju ir daudz diskutēts, taču tikai retais ir iedomājies par tās ideoloģisko nozīmi — tas ir, tādu pasaules uzskatu, tādu pārliecību un sociālo struktūru, kas dominētu valstī, kura reiz bijusi neiekarojama un ilgstošā “aukstā kara” stāvoklī ar kaimiņvalstīm.”

Orvels netieši norādījis, ka uz viņa literāro darbību lielu iespaidu atstājis Jevgeņija Zamjatina romāns “Mēs” — arī antiutopisks darbs. Lai arī Orvels vislabāk pazīstams kā romānists, par izcilām tiek uzskatītas viņa esejas. Viņš arī nopietni darbojies publicistikā. Bijis nesaudzīgi kritisks — Jītsu apvainojis fašismā, Velss esot ar galvu mākoņos, Dalī — dekadents. Darbos “Kāpēc rakstīt?” un “Politika un angļu valoda” Orvels norādīja, ka rakstnieku pienākums esot cīnīties pret sociālo netaisnību, apspiešanu un totalitāru režīmu spēku.

• Down and Out in Paris and London (1933)
• Burmese Days (1934)
• A Clergyman's Daughter (1935)
• Keep the Aspidistra Flying (1936)
• The Road to Wigan Pier (1937)
• Homage to Catalonia (1938)
• Coming Up for Air (1939)
• "Dzīvnieku ferma" (Animal Farm, 1945)
• "1984" (Nineteen Eighty-Four, 1949)