Latvijas Zinātņu akadēmijas dzimšanas diena

LZA par savu sākumu uzskata 1815. gada 23. novembri.

Kā raksta akadēmiķis Stradiņš, Jelgavā,

“astoņi augstākie Kurzemes ierēdņi, muižnieki un cildenās Jelgavas ģimnāzijas profesori sanāca dibināšanas sapulcē, pieņēma dibināšanas paziņojumu un izstrādāja statūtus, kurus nosūtīja apstiprināšanai Baltijas ģenerālgubernatoram marķīzam Filipam Pauluči”.

Statūti tika apstiprināti un 127 Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības locekļi uzsāka darbu 1817. gadā, tomēr mūsdienu LZA karogā ir izšūts gadskaitlis “1815″.

1817. gada 7. aprīlī notika biedrības dibināšanas sēde, kurā uzņēma 127 biedrus no Baltijas provincēm, no Krievijas impērijas centrālajiem rajoniem un Vācijas. Ziņa par šādas biedrības nodibināšanu un uzaicinājums tajā iestāties tika uzņemta ar prieku ne tikai Kurzemē, bet arī Vidzemē un Igaunijā, daudzi sekoja šim uzaicinājumam, jo toreiz un vēl ilgāku laiku tā bija vienīgā zinātniskā biedrība Baltijā. Par pirmo sekretāru tika ievēlēts profesors K. V. Krūze, bet visai drīz viņu nomainīja profesors G. M. fon Paukers (Pauker).

Organizācijas mērķis statūtos raksturots sekojoši:

„Biedrībai jākalpo par vienojošo posmu visiem tiem, kas vēlas būt lietas kursā par literatūras un mākslas sasniegumiem un paši kalpot šo sasniegumu kaldināšanai. Biedrība vēlas arī literatūras un mākslas draugiem Kurzemē atvieglot iepazīšanos ar mākslas darbiem, kas šajās jomās radīti ārzemēs, kā arī iepazīstināt ar sasniegumiem Krievijas impērijā. Visbeidzot, tā centīsies iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīsies pret kaitīgiem aizspriedumiem”. 

Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība pastāvēja līdz vācbaltu izceļošanai 1939. gadā, bet 19. gadsimta sākumā, tā atbilstoši apgaismības laikmeta idejām, apvienojot eksakto un humanitāro zinātņu pārstāvjus, aizsāka nozīmīgus pētījumus valodniecībā, arheoloģijā, vēsturē, ķīmijā, etnogrāfijā, ģeogrāfijā, muzejniecībā.

Turklāt tā par savu misiju izvirzīja arī latviešu “apgaismošanu”, cilāja “latviešu jautājumu”, pētīja latviešu valodu un etnogrāfiju, bet minētās biedrības aktīvs loceklis, Lestenes mācītājs Kārlis Frīdrihs Vatsons bija pirmā latviešu laikraksta “Latviešu Avīzes” (1822) redaktors.

Kā norādījis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta literatūrzinātnieks Pauls Daija, šī biedrība radīja pamatu arī pašu latviešu biedrību veidošanai:

“Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība var kalpot par ļoti labu stimulu, lai runātu par tautas apgaismību, par tautas apgaismības nozīmi latviešu nacionālās kultūras tapšanā un saistību ar latviešu nacionālās atmodas kustību. Tāpat būtu svarīgi uzsvērt Kurzemes biedrības mēģinājumu šķērsot robežas un tuvināt Kurzemi ar Vidzemi, kas bija novatoriski tam laikam,”

(LSM.lv, News.lv, fragmenti)