Valentīna Skujiņa

Valentīna Skujiņa dzimusi 1937.gada 2.oktobrī Rīgā.  

1955.- 1960.g. studējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā

1960.g. mācoties pēdējā kursā, V.Skujiņa jau sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, kur pagāja viss viņas darba mūžs. Sākumā V.Skujiņa strādāja Vārdnīcu sektorā, taču pavisam drīz par viņas galveno zinātniskās pētniecības objektu un interesi kļuva terminoloģija, aptverot gan terminzinātnes teoriju, gan visdažādākos terminoloģijas prakses jautājumus, terminu darināšanu, strukturāli semantiskos modeļus.  

1977.gadā V.Skujiņa kļuva par Terminoloģijas un valodas kultūras nodaļas vadītāju (1977-2012).

Visu darba mūžu V.Skujiņa aktīvi, ar patiesu pašaizliedzību un interesi strādājusi LZA Terminoloģijas komisijā par zinātnisko sekretāri, vēlāk par līdzpriekšsēdētāju, kopš 1999.gada par priekšsēdētāju. 

Pirmais V.Skujiņas plašākais pētījums ir filoloģijas zinātņu kandidāta disertācija „Tehnisko zinātņu terminu veidošana latviešu valodā" (1969), bet turpmākie pētījumi aptver visu latviešu terminoloģiju. Vairākos gadu desmitos krātās atziņas apkopotas monogrāfijā „Latviešu terminoloģijas izstrādes principi" (1993, 2002).

Par šo monogrāfiju V.Skujiņa ieguvusi habilitētās filoloģijas doktores grādu (1993).

V.Skujiņas zinātniskās intereses bija plašas:

• 1999.gadā izdota viņas grāmata „Latīņu un grieķu cilmes vārddaļu vārdnīca",
• 2006.gadā - monogrāfija „Salikteņi G.Manceļa vārdnīcā „Lettus" un krājumā „Phraseologia Lettica"". Daudz publikāciju gan grāmatās, gan rakstu krājumos, gan laikrakstos V.Skujiņai ir arī par dažādiem valodas kultūras, prakses un lietišķās latviešu valodas jautājumiem.
• 1993. gadā izdota grāmata „Valsts valodas prasmei lietvedības dokumentos", vairākos izdevumos - grāmata „Latviešu valoda lietišķajos rakstos" (1999, 2003, 2014)
• V.Skujiņa ir ap 600 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autore, kā arī ap 70 terminu vārdnīcu autore, līdzautore, zinātniskā redaktore un eksperte.

Kopš 1979.gada V.Skujiņa zinātnisko darbu savienoja ar pedagoģisko darbību. Lasīti lekciju cikli par valodas kultūru un terminoloģiju LU Pedagoģijas un psiholoģijas un Filoloģijas fakultātē, terminoloģijas kurss LU Filoloģijas fakultātē.

1998. gadā V.Skujiņa kļuva par Liepājas Pedagoģijas profesori, docējusi terminoloģijas, valodas kultūras, stilistikas kursus, bijusi šīs augstskolas promocijas padomes valodniecības eksperte.

V.Skujiņa bijusi:

• LZA korespondētājlocekle (1994-1997),
• LZA īstenā locekle (1997),
• LZA Senāta locekle (2000-2012),
• Valsts emeritētā zinātniece (2014),
• Augstākās padomes Prezidija Valsts valodas komisijas locekle (1989-1993),
• Valsts valodas komisijas locekle (2002-2011),
• Latviešu valodas ekspertu komisijas locekle (1992-2010),
• Latvijas Zinātnes padomes Latviešu sinhroniskās valodniecības eksperte (2006-2009), kā arī
• Starptautiskā terminoloģijas pētniecības institūta IITF (Austrija) locekle, Starptautiskās terminoloģisko jaunvārdu unificēšanas organizācijas IOUTN (Polija) locekle.

V.Skujiņa saņēmusi:

• Starptautisko Luda Bērziņa konkursa balvu (par devumu „Pedagoģijas terminu skaidrojošās vārdnīcas" veidošanā (2000)),
• LZA Jāņa Endzelīna balvu un LZA piemiņas medaļu (2001),
• Austrijas terminologa Eižena Vistera (Eugen Wüster) īpašo vārdbalvu (2006),
• LR Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības rakstu par nozīmīgu devumu latviešu terminoloģijas izstrādē un valodas kopšanā (2007),
• LZA un AS Grindeks fonda balvu un goda zīmi Zelta pūce (2007).

http://www.lulavi.lv/aktualitates/view/96