PSRS kosmosā palaiž Sputnik 2 ar suni Laika

Otrais Zemes mākslīgais pavadonis jeb Sputnik-2 (no krievu: спутник"pavadonis") jeb PS-2 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-2"vienkāršākais pavadonis") bija otrais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kuru PSRS ievadīja ģeocentriskā orbītā. Tas bija pirmais pavadonis ar dzīvu būtni — suni Laika.

Suņa atgriešanās uz Zemi nebija paredzēta, tas gāja bojā, kosmiskajam aparātam pārkarstot.

Bez pirmā Zemes pavadoņa uzdevumiem otrā mērķi bija:

• pārbaudīt iespēju dzīvai būtnei ilgstošāk uzturēties bezsvara stāvoklī;
• noteikt atmosfēras spektrālos raksturlielumus orbītas augstumā.

1957. gada 4. oktobrī tika palaists pirmais ZMP, kas pasaulē radīja lielu pārsteigumu. Pēc šī starta PSKP CK pirmais sekretārs Ņikita Hruščovs uzaicināja raķešu galveno konstruktoru Sergeju Koroļovu pie sevis, un sarunas rezultātā tika nolemts palaist nākamo pavadoni uz Oktobra revolūcijas 40. gadadienu. 

12. oktobrī tika pieņemts valdības lēmums par otrā pavadoņa palaišanu.

Otrais ZMP tika izveidots rekordīsā laikā — 22 dienās. Tā kā jaunu pavadoni izgatavot mēneša laikā nebija iespējams, tad par pamatu tika ņemts pavadoņa PS (Sputnik-1) korpuss un hermētiskā dzīvnieku kabīne no R-2A raķešu programmas.

Tie tika piestiprināti pie raķetes otras pakāpes, un nebija atdalāmi lidojuma laikā. Pirmā pavadoņa otrās pakāpes ilgais lidojums pieradīja, ka aparatūru var arī neatvienot no raķetes pēc ieiešanas orbītā, lai vienkāršotu konstrukciju.

1957. gada 19. oktobrī uz starta vietu tika nogādāta nesējraķete. Pavadonis ieradās pa daļām. Raķetes un pavadoņa samontēšana notika bez aizķeršanās. 

1957. gada 22. oktobrī sākās gatavošanās startam.

1957. gada 3. novembrī ar modificētu starpkontinentālo ballistisko raķeti R-7  Sputņik-2 tika palaists no Tjuratamas, PSRS 

Raķetes otras pakāpes augšgalā tika novietots rāmis, pie kura tika stiprināta zinātniskā aparatūra. Hermētiskā dzīvnieku kabīne tika ievietota raķetes pārejas nodalījumā. Aparatūras lodveida konteiners atradās rāmja vidū.

Bez tam pavadonī tika iekļauti instrumenti Saules rentgena un ultravioletā starojuma izpētei (SP-65), kosmiskā starojuma intensitātes mērīšanai.

Rāmi ar aparatūru aptvēra konusveida raķetes priekšgals, kura nomešana notika ar atsperveida mehānismu. Rāmis ar aparatūru no raķešpakāpes nebija atdalāms, tie visi kopā veidoja pavadoni.

Pavadoņa telemetrijas noraidīšanai tika izmantota 2. pakāpes telemetriskā aparatūra Tral-C, veicot tās automātisko pārslēgšanos pēc raķetes aktīvā lidojuma beigām. Pavadonim lidojot pāri PSRS teritorijai, īpašs elektropulkstenis ieslēdza zinātnisko un mēraparatūru, bet izslēdza to, nonākot ārpus valsts redzamības zonas.

Dzīvnieku kabīne tika izgatavota no alumīnija sakausējumiem. Tajā atradās iluminators. Konteinera bija dzīvības nodrošināšanas sistēma, kuras sastavā ietilpa skābekļa ķīmiskais ģenerators, kas izdalīja skābekli elpošanai, neitralizēja ogļskābo gāzi un ūdenstvaikus. 

Termoregulācijai bija izgatavota vienkārša sistēma, līdzīga kā Sputnik-1; gaisa apmaiņai darbojās ventilators.

Suņa ēdināšanai bija paredzēta barotava.

Orbītā kosmosa kuģis pavadīja gandrīz pusgadu - 162 dienas un beidza lidojumu 04.01.1958, ieejot atmosfēras blīvajos slāņos un sadegot.