Sergejs Koroļevs
Sergejs Koroļevs
- Dzimšanas datums:
- 12.01.1907
- Miršanas datums:
- 14.01.1966
- Papildu vārdi:
- Сергей Королев, Скорпион, , Сергей Павлович Королев
- Kategorijas:
- Akadēmiķis, Padomju represiju (genocīda) upuris, Zinātnieks(-ce)
- Kapsēta:
- Star City Cemetery
Sergejs Koroļovs dzimis Žitomirā, Ukrainā, miris Maskavā, Krievijā) bija padomju raķešu un kosmiskās tehnikas konstruktors. PSRS stratēģiskā raķešu bruņojuma izveidotājs. Viens no praktiskās kosmonautikas pamatlicējiem.
Biogrāfija
1924.-26. g. - mācījies Kijevas politehniskajā institūtā aviācijas tehniku. 1926.-30. g. - mācījies Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā. Jau skolas laikā projektējis planierus.
1931. g. kopā ar Frīdrihu Canderu izveidoja Reaktīvās kustības pētīšanas grupas (GIRD) , kur tapa pirmās padomju šķidrās degvielas raķetes. No 1933. gada Reaktīva institūta direktora vietnieks, no 1934. gada raķešu lidaparātu nodaļas vadītājs. 1934. gadā izdota Koroļova grāmata "Raķešlidojums stratosfērā". 1936. gadā Koroļovs konstruējis spārnotās raķetes.
1938. gadā Koroļovs tika nepamatoti apsūdzēts un notiesāts uz 10 gadiem. 1940. gadā pārvests uz NKVD speciālo konstruktoru biroju CKB-29 (faktiski - cietuma režīmā), kur A. Tupoļeva vadībā tika konstruēts frontes bumbvedējs Tu-2. 1942. gadā pārvests uz NKVD OKB, kur nodarbojās ar raķešdzinēju konstruēšanu kara lidmašīnu vajadzībām.
Beidzoties karam, 1946. gadā S. Koroļovs tika nozīmēts par tālās darbības ballistisko raķešu galveno konstruktoru. Sākumā galvenais mērķis bija Vācijā PSRS okupētajā daļā atrast visu, kas saistīts ar ballistiskās raķetes V-2 radīšanu, izgatavošanu un palaišanu. Raķešu daļas un dokumentācija tika pārvesta uz Padomju Savienību, kur arī veikti V-2 izmēģinājumu lidojumi. 1947. gadā notika pirmie raķetes R-1 (identiska V-2, bet detaļas ražotas PSRS) izmēģinājumi. Notika talāka R-1 modificēšana.
1956. gada augustā konstruktoru birojs OKB-1 tika atdalīts no NII-88 kā patstāvīga organizāciju, un par tās galveno konstruktoru kļuva S. Koroļovs.
1957. g. augustā notika pirmās starpkontinentālās ballistiskās raķetes R-7 veiksmīgs izmēģinājums.
1957. g. 4. oktobrī ar R-7 Zemes orbītā tika palaists pirmais Zemes mākslīgais pavadonis Sputņik-1, kam bija milzīga nozīme PSRS prestiža celšanā. Koroļova vadībā notika citu pavadoņu palaišana, kā arī starpplanētu zonžu izstrāde lidojumiem uz Mēnesi, Marsu, Venēru.
Koroļova vadībā notika pirmā pilotējama kosmosa kuģa Vostok konstruēšana. Tā palaišanai tika modificēta raķete R-7. 1961. gada 12. aprīlī pirmoreiz notika Vostok-1 starts ar Juriju Gararinu. 1964. gadā notika kosmosa kuģa Voshod-1 starts ar trim cilvēkiem uz borta. 1965. gadā notika Voshod-2 starts, kura laikā pirmoreiz cilvēks izgāja atklātā kosmosā.
Koroļova vadībā sākās darbs pie pilotējamu Mēness ekspedīciju sagatavošanas. Tika konstruēta milzīga nesējraķete N-1 (tās visi izmēģinājuma ligojumi bija neveiksmīgi). Tika izstrādāts pilnīgi jauns kosmosa kuģis Sojuz. Sergejs Koroļovs nesagaidīja jaunās raķetes un kosmosa kuģa lidojumus, 1966. gada 14. janvarī viņš mira.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Михаил Решетнёв | Darba biedrs, Darba ņēmējs, Domu biedrs | |
| 2 |  | Aleksejs Ļeonovs | Paziņa | |
| 3 |  | Michail Dewjatajew | Darba ņēmējs | |
| 4 |  | Konstantīns Ciolkovskis | Skolotājs | |
| 5 |  | Robert Ljudwigowitsch Bartini | Skolotājs | |
| 6 |  | Georgij Langemak | Domu biedrs |
15.05.1930 | Начало работ т.н. "шарашкино контор"
25.08.1957 | Выпуск первого советского корабля на подводных крыльях «Ракета».
03.11.1957 | PSRS kosmosā palaiž Sputnik 2 ar suni Laika
19.08.1960 | Soviet cosmic dogs: Belka and Strelka spent a day in space & safely returns to the Earth
24.10.1960 | Nedelin catastrophe
The Nedelin catastrophe or Nedelin disaster was a launch pad accident that occurred on 24 October 1960 at Baikonur test range (of which Baikonur Cosmodrome is a part), during the development of the Soviet ICBM R-16. As a prototype of the missile was being prepared for a test flight, an explosion occurred when second stage engines ignited accidentally, killing many military and technical personnel working on the preparations. Despite the magnitude of the disaster, news of it was suppressed for many years and the Soviet government did not acknowledge the event until 1989. The disaster is named after Chief Marshal of Artillery Mitrofan Nedelin (Russian: Митрофан Иванович Неделин), who was killed in the explosion. As commanding officer of the Soviet Union's Strategic Rocket Forces, Nedelin was head of the R-16 development program.
14.03.2013 | Суд пересмотрит дело офицера НКВД, посадившего конструктора Королева
По представлению прокуратуры Верховный суд пересмотрит приговоры сотрудникам госбезопасности, участвовавшим в массовых репрессиях Читайте далее: http://izvestia.ru/news/546578#ixzz2NVFvxMj3