Konstantīns Ciolkovskis

Konstantīns Ciolkovskis (krievu: Константин Эдуардович Циолковский, poļu: Konstanty Ciołkowski; dzimis 1857. gada 17. septembrī [v.s. 5. septembrī], miris 1935. gada 19. septembrī) bija Krievijas autodidakts zinātnieks, kosmonautikas teorētiķis un popularizētājs, filozofs, skolotājs.

Biogrāfija

Ciolkovskis piedzima 1857. gadā, Iževskoje ciemā, Rjazaņas guberņā, Krievijas impērijā.

Viņa tēvs Eduards Ignatjevičs Ciolkovskis bija vidēji turīgs poļu muižnieks, mātei Marijai Ivanovnai Jumaševai bija tatāru izcelsme.

Deviņu gadu vecumā Konstantīns Ciolkovskis saslima ar skarlatīnu un pēc komplikācijām kļuva nedzirdīgs. Četrus gadus vēlāk nomira viņa māte. Konstantīns bija spiests mācīties patstāvīgi mājās. Viņu īpaši piesaistīja matemātika, fizika un kosmoss. 16 gadu vecumā Ciolkovskis devās uz Maskavu, kur trīs gadus studēja ķīmiju, matemātiku, astronomiju un mehāniku. Īpašs dzirdes aparāts palīdzēja sazināties ar ārpasauli. Tomēr dzīve Maskavā bija diezgan dārga, Ciolkovskis nespēja sevi nodrošināt, tāpēc 1876. gadā tēvs viņu atsauca no Maskavas uz Vjatku. Tur viņš nokārtoja eksāmenus, saņēma skolotāja diplomu un sāka mācīt skolā Borovskā, kas atradās 100 kilometru attālumā no Maskavas. Tur viņš apprecējās ar Varvaru Jefgrafovnu Sokolovu.

Atrodoties tālu no Krievijas galvenajiem zinātniskajiem centriem, Ciolkovskis, būdams kurls, nolēma patstāvīgi veikt pētījumus aerodinamikā. Viņš sāka attīstīt gāzu kinētiskās teorijas pamatus. Viņš nosūtīja savus aprēķinus Sanktpēterburgas Krievijas Fizikas ķīmijas biedrībai un drīz saņēma Mendeļejeva atbildi, ka gāzu kinētiskā teorija jau atklāta pirms 25 gadiem. Tomēr viņa talantu pamanīja un uzaicināja pievienoties biedrībai.

1892. gadā Konstantīnu Ciolkovski pārcēla uz Kalugu par skolotāju. Tur viņš neaizmirsa par zinātni, astronautiku un aeronautiku. Kalugā Ciolkovskis uzbūvēja īpašu tuneli, kas ļāva izmērīt dažādus lidmašīnu aerodinamiskos parametrus. Aerodinamisko eksperimentu gaitā Ciolkovskis sāka pievērst arvien lielāku uzmanību kosmosa problēmām. 1895. gadā tika publicēta viņa grāmata "Sapņi par zemi un debesīm", un gadu vēlāk tika publicēts raksts par citām pasaulēm, saprātīgām būtnēm no citām planētām un par zemes iedzīvotāju saziņu ar tām. Tajā pašā 1896. gadā Ciolkovskis sāka rakstīt savu galveno darbu "Kosmosa izpēte, izmantojot reaktīvo dzinēju". Šī grāmata aprakstīja raķešu dzinēju izmantošanas problēmas kosmosā — navigācijas mehānismus, degvielas piegādi un transportēšanu.

1902. gadā Ciolkovska dēls Ignātijs izdarīja pašnāvību.

1908. gadā Okas plūdu laikā viņa māja tika appludināta, daudzas iekārtas tika iznīcinātas un tika zaudēti daudzi unikāli aprēķini. Fizikas ķīmijas biedrība pienācīgi nenovērtēja viņa pētījumus.

Līdz ar boļševiku nākšanu pie varas situācija daļēji mainījās — par Ciolkovska pētījumiem ieinteresējās jaunā valdība, kas viņam sniedza nozīmīgu materiālo atbalstu.

1919. gadā Ciolkovskis tika ievēlēts sociālistiskajā akadēmijā (topošajā PSRS Zinātņu akadēmijā), un 1921. gadā zinātniekam tika piešķirta mūža pensija par nopelniem nacionālajā un pasaules zinātnē. 

1932. gadā viņu apbalvoja ar Darba Sarkanā karoga ordeni.

1935. gada 19. septembrī Ciolkovskis Kalugā nomira.

Darbi

Ciolkovskis uzrakstījis vairāk kā 400 darbu. Galvenie Konstantīna Ciolkovska pētniecības virzieni bija saistīti ar metāliska aerostata zinātnisko pamatojumu, plūdlīnijas aeroplānu, vilcienu uz gaisa spilvena un raķetēm starpplanētu lidojumiem. Viņa pētījumi bija maz zināmi ārpus Krievijas, bet līdz ar 20. gadsimta 20. gadu raķešbūves aktivitātēm viņa darbi guva ievērību.

Kosmonautikas jomā Ciolkovskis bija pirmais, kas no visdažādākajiem skatu punktiem aplūkoja cilvēka došanos kosmosā — no filozofiskās un pasaules uzskata jomas līdz tādām praktiskām lietām kā kosmosa kuģu dzīvības nodrošināšanas sistēmas, skafandri un cilvēka izdalīto atkritumu utilizācija. Savos darbos Ciolkovskis pamatoja raķešu izmantošanu kosmosa lidojumos. 1920. gados viņš nonāca pie secinājuma, ka nepieciešams izmantot “raķešu vilcienus” — daudzpakāpju raķešu prototipus. Viņš aprakstīja cilvēku izdzīvošanas jautājumus bezsvara stāvoklī garo kosmosa lidojumu laikā. Viņa galvenie zinātniskie darbi — par aeronautiku, raķešu dinamiku un astronautiku — sākās ar mēģinājumu izmantot matemātisko aparātu fantastisku problēmu risināšanai. Daudzi pētnieki, tostarp J. Perelmans, raksturoja Ciolkovski kā domātāju, kurš ievērojami apsteidzis savu laiku.

Piemiņa

Ciolkovskim ir pieminekļi Kalugā un Maskavā, Kalugā ir viņa māja-muzejs, ir muzeji vēl citās pilsētās. 1954. gadā tika nodibināta Ciolkovska medaļa. 1961. gadā par godu zinātniekam tika nosaukts krāteris Mēness otrajā pusē, bet 2015. gadā — pilsēta pie Vostočnijas kosmodroma.

Kopš 1966. gada Kalugā, Ciolkovska vārdā nosauktajā Valsts kosmonautikas vēstures muzejā, notiek zinātniskie lasījumi, kurus ik gadu kopā ar muzeju rīko Krievijas Zinātņu akadēmijas Ciolkovska zinātniskā mantojuma izpētes komisija. 2021. gadā lasījumi notika jau 56. reizi.

##############

Konstantīns Ciolkovskis - mūsdienu kosmonautikas zinātnes pamatlicējs. 

Zinātnieka Konstantīna Ciolkovska svarīgāko darbu saraksts ir plašs: aprēķini par sprauslu, sadegšanas kamerām, aparāta nosēšanos uz planētas virsmas, degvielas izvēli un padevi, lidojuma dinamiku; daudzpakāpju raķešu teorija, atmosfēras ietekme. Ciolkovskis pirmais izteica ideju par Zemes mākslīgajiem pavadoņiem, orbitālajām stacijām, starpplanētu lidojumiem, raķešu startu no lidmašīnas un dirižabļa borta.

Taču viņa 145.gadadienā saasinājušās diskusijas, kas apšauba viņa nopelnus kosmonautikas un starpplanētu lidojumu attīstībā. Vēl vairāk, zinātniekam tiek inkriminēti cilvēknīšanas uzskati, kas līdzinās fašismam. Ciolkovska vārds, kas desmitiem gadu tika uzskatīts par neskaramu, tagad izrādījies atkailināts un neaizsargāts to kritiķu priekšā, kas cenšas nogāzt svēto pjedestālu. Pamēģināsim tikt skaidrībā, cik pamatoti ir pārmetumi, ko tagad izpelnījies sapņotājs no Kalugas.

Ciolkovskis iemantojis nacistu uzslavas

1943.gadā Vācijā SS karaspēka kaujas gara uzmundrināšanai tika uzņemta filma, kas propagandēja raķešu tehniku, ko pilnā sparā izstrādāja slepenajās rūpnīcās Pēnemindē. Filma sākās ar kadriem, kur parādīta Ciolkovska mājiņa Kalugā, un kurus pavadīja teksts par padomju zinātnieka pirmatklājēja lomu raķešu būvē.

Bija publicētas vācu raķešu būves pioniera Hermaņa Oberta sajūsmas pilnās vēstules Ciolkovskim , kur atzīta padomju zinātnieka ģenealitāte. Šajā sakarībā ir zināmi arī izteikumi, kuru autors ir Verners fon Brauns, kas vispirms vadīja rūpnīcas Pēnemindē, bet pēc tam amerikāņu programmu "Apollo". Visbeidzot vienīgais raksts avīzē "Pravda". To rakstīja slavenais Profesors Sergejevs, kas bija Sergeja Koroļova pseidomīms. Šo rakstu viņam gan atļāva atļāva parakstīt ar savu vārdu īsto vārdu.  Koroļovs raksta par to, ka "Ciolkovskis tālu apsteidza savu laiku, kā jau tas pienākas īstam zinātniekam". Pēc žurnālista Jaroslava Golovanova liecības, Koroļovs viņam stāstījis, kā jaunībā speciāli braucis uz Kalugu, vēloties iepazīties ar Ciolkovski, kura darbi viņu iedvesmojuši uz kosmonautikas izpēti.

Laimes meklējumos Ciolkovskis ierosināja nogalināt visus nelaimīgos

1934.gadā pie Ciolkovska ieradās avīzes "Komsomoļskaja Pravda" korespondents un piedāvāja zinātniekam atbildēt anketā par to, kādai jābūt padomju valdībai. Šī anketa netika publicēta. Ciolkovskis teicis, ka valdībai jāaizsargā cilvēki no vardarbības, ko nedrīkst pieļaut nekādā formā, tai uzmanīgi jāieklausās tautā un kritikā, tā nedrīkst iekārtot savus bērnus siltās vietiņās, nedrīkst dzīvot pilīs.

Viņa uzskati pauda toreizējo situāciju. Savos filozofiskajos darbos Ciolkovskis rakstīja par ideālu pasaules uzbūvi tālākā nākotnē. Arī te viņš daudzkārt uzsver domu par to, ka nav iespējama nekāda vardarbība, nav pieļaujams sist, kropļot un nogalināt cilvēkus. Viņš pat sacer "Žēlsirdības likumu".

Viņa darbu nodaļu virsraksti ir: "Pārvietošanās brīvība", "Biedrību un uzņēmumu nodibināšanas brīvība", "Apmaiņas un tirdzniecības brīvība". Taču bija arī "Sabiedrības brīvība ierobežot dzimstību…". Ciolkovskis nepalika malā arī no 20.gados modernās eigēnikas. Tāpat kā daudzi zinātnieki, viņš izteica idejas par cilvēku populācijas vairošanās ierobežošanu nākotnē, "lai pilnveidotu cilvēku, atsvabinātos no kropļiem, slimajiem, garīgi atpalikušajiem". Recepte bija vienkārša - neļaut tiem vairoties. Par šādiem uzskatiem padomju vara Ciolkovski ierindoja pie fašistiem, jo viņš izteica minējumus par nepilnvērtīgām rasēm.

Par mieru un tautu draudzību.

Ciolkovskis vairākkārt un neatlaidīgi protestēja pret raķešu iespējamo izmantošanu militāriem mērķiem. Viena no viņa svarīgākajām apspriešanas un izpētes tēmām bijusi  - uz Zemes nav izredzētas rases, nākotnē radīsies vienota cilvēce, kas trauksies uz tālām kosmosa pasaulēm. Tautu savstarpējai sapratnei viņš izgudroja universālu alfabētu. Vardarbību Ciolkovskis neatzina un aicināja būt žēlsirdīgiem pat pret noziedzniekiem. Par zemākajām rasēm viņš dēvēja nevis cilvēkus, bet dzīvniekus. Kaitīgās radības (piemēram, odus vai haizivis) viņš ierosināja nākotnē iznīcināt ar to pašu paņēmienu - neļaut vairoties. No mūsdienu viedokļa, Ciolkovskis daudzos spriedumo bija maldījies. Varbūt pareizāk būtu viņu dēvēt par utopistu, kas turpināja Platona, Kampanellas un Tomasa Mora meklējumus. Starp citu, savā laikā arī šos izcilos domātājus apsūdzēja fašistiskos uzskatos…

Zanda Radziņa, Nekropole info Vai Cialkovskis bija fašists? 

***

Konstantīns Ciolkovskis bija Krievijas autodidakts zinātnieks, kosmonautikas teorētiķis un popularizētājs, filozofs, skolotājs.

Ciolkovskis uzrakstījis vairāk kā 400 darbu, no kuriem vairums nav plaši pazīstams. Galvenie Konstantīna pētniecības virzieni bija saistīti metāliska aerostata zinātnisko pamatojumu, plūdlīnijas aeroplānu, vilcienu uz gaisa spilvena un raķetēm starpplanētu lidojumiem. Viņa pētījumi bija maz zināmi ārpus Krievijas, bet līdz ar 20. gadsimta 20. gadu raķešbūves aktivitātēm, viņa darbi tika "celti gaismā".

Kosmonautikas jomā galvenais Ciolkovska noplens ir tajā, ka viņš pirmais aplūkoja cilvēka došanos kosmosā no visdažādākajiem skatu punktiem — no filozofiskās un pasaules uzskata jomas līdz tādām praktiskām lietām kā kosmosa kuģu dzīvības nodrošināšanas sistēmas, skafandri un cilvēka izdalīto atkritumu utilizācija.