Lielā vētra. Jūras līcī vētrā iet bojā ap 100 zvejnieku, visvairāk upuru- no Apšuciema

Lielajā vētrā 1902.13.12. Rīgas jūras līcī 4 verstis no krasta noslīkušie zvejnieki no Apšu ciema:

1. ĀBOLS Ansis, 20 g.v.
2. BAĻĶĪTS Jēkabs, 38 g.v.
3. BAĻĶĪTS Ansis, 39 g.v.
4. BAĻĶĪTS Miķelis, 20 g.v.
5. BEĶERIS Jēkabs, 44 g.v.
6. FREIMANIS Kristaps, 29 g.v.
7. GALBERGS Kārlis, 23 g.v.
8. KAĻĶIS Miķelis, 33 g.v.
9. ĶIKARS Indriķis, 23 g.v.
10. ĶIKARS Indriķis, 16 g.v.
11. ĶIKARS Indriķis, 41 g.v.
12. ĶIKARS Pēteris, 33 g.v.
13. LEGZDIŅŠ Jānis, 33 g.v.
14. LEGZDIŅŠ Jēkabs, 17 g.v.
15. LEJASBAĻĶĪTIS Jēkabs, 55 g.v.
16. RONIS Miķelis, 27 g.v.
17. RUSBERGS Jānis, 32 g.v.
18. RUSBERGS Jēkabs, 39 g.v.
19. SILIŅŠ Ansis, 23 g.v.
20. SILIŅŠ Krišs, 22 g.v.
21. ŠAMERS Krišs, 24 g.v.
22. TUNNE Indriķis, 19 g.v.
23. VIĻUMSONS Dāvids, 28 g.v.
24. ZARIŅŠ Jēkabs, 42 g.v.

***

 noslīkuši zvejnieki no Plieņciema, 4 verstis attālumā no krasta, Rīgas jūras līcī:

1. JANSONS Krišs, 23 g.v.
2. KRONBERGS Fricis, 45 g.v.
3. ĶIKURS Krišs, 43 g.v.
4. ĶIKURS Jēkabs
5. ĶIKURS Pēteris, 30 g.v.
6. ĶIKURS Ansis, 35 g.v.
7. LEGZDIŅŠ Ansis, 51 g.v.
8. LEGZDIŅŠ Jēkabs, 18 g.v.
9. MENĢELSONS Indriķis, 36 g.v., buru kuģa bocmanis
10. VEINBERGS Fricis, 45 g.v., buru kuģa kapteinis

 laikraksts Balss tirdzniecības un kuģniecības pielikums, 1903., Nr.5. 

***

Apšuciems savu nosaukumu ieguvis, iespējams, no zvejnieka Apšes, kas nodarbojies ar tirdzniecību un 19.gs. sākumā vedis labību pārdošanai uz Rīgu.   Taču varbūt nosaukums  radies no lībiešu vārda "apša", kas nozīmē lielā jeb dziļā laiva.
  Apšuciems atrodas Rīgas jūras līča ielokā un senāk bijis zvejniekciems.  Apšuciems sākotnēji piederējis Cērkstes muižai.  Ap 1818.gadu pievienots Cērkstes pagastam.  No 19.gs.beigām līdz 1919.gadam piederēja Šlokenbekas pagastam, tad atkal piecus gadus pastāvīgs Cērkstes pagasts, tad atkal Šlokenbekas pagastā, kas 1924.gadā pārdēvēts par Milzkalnes pagastu.   Tikai 1954.gadā Apšuciemu atdalīja no Milzkalnes un pievienoja Engures ciemam. Kopš tā laika atrodas Engures pagastā.     Apšuciema vīri bija izslavēti kā droši un labi zvejnieki. Daudzi zvejnieku dēli beidza Engures jūrskolu (1875.-1915.g.) un kļuva par piekrastes kuģu stūrmaņiem, daudzi pabeidza augstākās kategorijas jūrskolas ar tālbraucēju stūrmaņu un kapteiņu tiesībām.     Tomēr zvejnieku darbs bija nedrošs un bīstams, vienmēr pa kādam zvejniekam aizgāja bojā, taču 1902.gads bija ļoti traģisks, jo 13.decembrī zvejnieki devās jūrā un pēkšņi sacēlās liela vētra un tuvinieku acu priekšā noslīka 33 zvejnieki.