Krimas karš. Atbildot uz Krievijas iebrukumu Krimā, britu kuģi bloķē pieeju Rīgas ostai, sagūsta un aizved 6 Rīgas tirdzniecības kuģus

Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas impēriju un Osmaņu impēriju, kuras pusē nostājās sabiedrotie: Francija, Lielbritānija, Sardīnija.

Galvenā karadarbība notika Krimas pussalā, bet atsevišķas operācijas tika īstenotas arī Turcijas rietumos, kā arī Baltijas jūras reģionā.

Krimas karu uzskata par pirmo „moderno” militāro konfliktu, kurā izmantoja tādas tehnoloģijas un metodes, kas pagrieza militārās nozares attīstību jaunā virzienā Krimas karā pirmo reizi taktiski tika pielietots dzelzceļš un telegrāfs, kā arī Minjē lode, kas vairāk bija atbildīga par postošajiem ievainojumiem kaujas laukā.

Tāpat Krimas karš bija viens no pirmajiem militārajiem konfliktiem, kura gaita plaši tika atspoguļota rakstiskās liecībās un fotogrāfijās. Kara korespondentu sniegtās ziņas sasniedza visas karā iesaistītās puses, attiecīgi lielāku nozīmi nekā agrāk konflikta norisē spēlēja sabiedrības viedoklis.

Krimas karā Krievija uzvarēja, vienlaikus zaudējot līdz 250,000 cilvēku dzīvības. Sabiedrotie un Osmaņu impērija karā zaudēja līdz 110,000 cilvēku. Pēc citām ziņām, Krievija karā zaudēja līdz 560,000 cilvēku un tas izmaksāja ap 800 miljonus rubļu. Salīdzinājumam- šī kara dēļ Krievija saprata, ka vairs nespēj kontrolēt tās okupēto Aļaskas teritoriju, kura robežojās ar Liebritānijas koloniju- Kanādu un tāpēc to steidzamības kārtā par 7,2 miljoniem ASV dolāru pārdeva ASV. Pastāv versija, ka ASV nav vēlējusies šo teritoriju pirkt, tāpēc liela daļa (vairaki procenti) pirkuma summas samaksāti kā "kukuļi" dažādiem ASV valstsvīriem.