Ansis Kamals
- Dzimšanas datums:
- 26.01.1887
- Miršanas datums:
- 16.05.1975
- Apglabāšanas datums:
- 21.05.1975
- Kategorijas:
- Pedagogs, skolotājs, Students, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
Dzimis 1897. ada janvārī Ķoņu pagastā pie Rūjienas, kur viņa tēvs Pēteris bijis zemkopis.
Pēc pagasta skolas 1911. gadā mācījies Rūjienas Stalaža proģimnāzijā, kuŗu beidzis 1915. gadā. 15 gadu vecumā iestājies krievu virsnieku skolā, un pēc tam dienejis trijās armijās: krievu, igauņu un latviešu.
1919. gada februārī latviešu rotas komandieris Pērnavā.
1919.g. 5. martā iestājies Ziemeļlatvijas I Valmieras pulkā. Mēneša beigās jau vadījis izlūku gājienus pie Alūksnes. Tad pārcelts uz rezerves bataljonu.
Latvijas atbrīvošanas cīņas beidzis kā virsleitnants Bruņoto vilcienu pulkā
Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.
1922. gadā beidzis Latviešu jaunatnes vakara vidusskolu Rīgā.
Rudenī sācis studēt mechaniku LU, bet vēlāk pārgājis uz matemātikas nodaļu.
1924. gadā iestājies studentu biedrībā Austrums.
1926. gadā bija viens no aktīvākajiem korporācijas Fraternitas Livonica dibinātājiem. Viņš bija spēcīga auguma vīrs, enerģisks, nosvērts, nepiekāpīgs, ja pienākums to prasīja.
Necieta nekādas nolaidības.
1931. gadā apprecējās ar pusigaunieti Annu Tenisoni, un viņiem bija četri dēli.
Jau 1925. gadā bija skolotājs Ogres pamatskolā.
1930-tos gados bija skolotājs un vēlāk pamatskolas pārzinis Krāsotāju ielā un Čiekurkalnā. Uzcēla sev mājiņu Biķernieku meža tuvumā. Vasaras pavadīja savā jaunsaimniecībā Ķoņu pagastā. Baigajā gadā strādājis "Maizniekā", bet vācu laikā atkal atgriezās jaunatnes audzināšanas darbā.
Okupētā Latvijā otrreiz apprecējās un atkal bijis skolotājs.
Pensionējies un drīz pēc tam miris 1975. gada 16. maijā ar plaušu vēzi.
1975.g. 21. maijā izvadīts uz mūžīgo dusu I Meža kapos, piedaloties 16 studiju biedriem, kuŗi pie kapa nodziedājuši livoniķu tradicionālo atvadu dziesmu.
Avots: Fraternitas Livonica "Via Nostra 1926 - 1991"
Avoti: Fraternitas Livonica
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Uldis Ģērmanis | Paziņa |
01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""
Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.
