Indriķis Alunāns
- Dzimšanas datums:
- 18.08.1835
- Miršanas datums:
- 27.12.1904
- Tēva vārds:
- Andrievs
- Papildu vārdi:
- Heinrihs Remperts Hanss Alunāns
- Kategorijas:
- Grāmatizdevējs, Publicists, Tulkotājs, Žurnālists
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Jelgava, Literātu kapi (Jāņa kapi; Alunāna parks)
Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns (vecajā ortogrāfijā H. Allunan; dzimis 1835. gada 18. augustā Jaunkalsnavā, miris 1904. gada 27. decembrī Jelgavā), bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Pirmais latviešu profesionālais grāmatizdevējs, izdevniecības, grāmatveikala un lasāmbibliotēkas īpašnieks Jelgavā, izdevis vairāk nekā 280 dažādu grāmatu. Viņš bija latviešu dzejnieka Jura Alunāna brālis, "teātra tēva" Ādolfa Alunāna tēvabrālis.
Indriķis Alunāns dzimis 1835. gada 18. augustā kā jaunākais bērns Jaunkalsnavas muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (Hedvigas, dzimušas Sniedzes-Brunovskas) ģimenē. Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Indriķis tika audzināts ar pašcieņu un brīviem uzskatiem.
No 1846. gada Indriķis Alunāns kopā ar vecāko brāli Juri mācījās Jelgavas apriņķa skolā, no 1848. gada līdz 1856. gadam Kurzemes guberņas "Cildenajā ģimnāzijā" (Gymanasium illustre / Academia Petrina) Jelgavā.
1859.—1861. gadā viņš studēja studēja Maskavas, Tērbatas un Pēterpils universitātēs filozofiju, zemkopību, dabas zinātnes.
Pēc tēva nāves Alunāns pārtrauca studijas, nodarbojās ar lauksaimniecību Rostovā pie Donas un krievu laikrakstos publicēja rakstus par latviešiem.
No 1864. gada viņš bija "Pēterburgas Avīžu" līdzstrādnieks, līdztekus strādāja par mājskolotāju Pēterburgā un Maskavā.
1867. gadā viņš atgriezās Latvijā un strādāja par rakstvedi Bramberģes pagastā (1867—1873).
1873. gadā Alunāns Jelgavā atvēra savu grāmatveikalu, bet 1892. gadā spiestuvi.
Miris 1904. gada 27. decembrī.
Nozīmīgākie Alunāna izdevumi:
- J. Alunāna “Dziesmiņas” (1867, 1869),
- Kaudzīšu “Mērnieku laiki” (pirmizdevums l879),
- Kaudzītes Matīsa veidotā dzejas antoloģija “Smaidi un asaras” (pirmizdevums 1880), starp apmēram 50 lugu izdevumiem (daudzi P.Pļavenieka tulkojumā)
- Ā . Alunāna “Paša audzināts” (1869),
- “Mucenieks un muceniece” (1872),
- “Icigs Mozess” (l874; visi pirmpublicējumā),
- vēlāk vēl daudzas Ā . Alunāna lugas atkārtotos iespiedumos;
līdzās daudzajiem triviālprozas tulkojumiem (kas palīdzēja sabalansēt apgāda izdevumus ar ienākumiem ) arī
- V. Skota,
- Č. Dikensa,
- B. Bjernsona darbi,
- bērnu un jaunatnes literatūra (arī sērijā “Bibliotēka” kopš 1886).
Alunāns 19. gs. 90.gados - apgādāja K. Mīlenbaha darbus
- “Par valodas dabu un sākumu” (1891)
- “Daži jautājumi par latviešu valodu” (2. d., 1893),
A. Lerha-Puškaiša
- “Latviešu tautas pasaku” 1.-3. d. (1891),
- “Konversācijas vārdnīcas” 27. un 28. burtn. (1897-1898),
- enciklopēdiskā rakstu krāj. “Sēta, daba, pasaule” 5. un 6. laidienus (1889, l891),
- “Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas rakstu krājuma” 3.-6. laid. (1893-1901) .
Avoti: wikipedia.org, lnb.lv
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv |
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Andrievs Alunāns | Tēvs | ||
2 | Ede Alunāne | Māte | ||
3 | Edvards Alunāns | Brālis | ||
4 | Jūlijs Alunāns | Brālis | ||
5 | Pēteris Alunāns | Brālis | ||
6 | Juris Alunāns | Brālis | ||
7 | Jūlija Alunāne | Māsa | ||
8 | Minna Alunāne | Māsa | ||
9 | Elizabete Alunāne | Sieva | ||
10 | Nikolajs Alunāns | Brāļa/māsas dēls | ||
11 | Teodors Alunāns | Brāļa/māsas dēls | ||
12 | Ādolfs Alunāns | Brāļa/māsas dēls | ||
13 | Marija Emilija Angelika Bertels | Brāļa/māsas meita | ||
14 | Johanna Otīlija Hedviga Dravnieks | Brāļa/māsas meita | ||
15 | Luīze Skujeniece | Brāļa/māsas meita | ||
16 | Otīlija Alunāne | Svaine | ||
17 | Ansis Alunāns | Vectēvs | ||
18 | Indriķis Alunāns | Vecvectēvs | ||
19 | Viktors Nīmanis | Paziņa | ||
20 | Jēkabs Zvaigznīte | Domu biedrs |
01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""
Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.