Juris Alunāns

Juris Alunāns (Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem. Jurim Alunānam ir liela nozīme latviešu laicīgās dzejas un literārās valodas attīstībā. Viņš ir latviešu "teātra tēva" Ādolfa Alunāna tēvabrālis.

Juris Alunāns dzimis kā sestais bērns bijušā skrīvera un Jaunkalsnavas muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (dzimušas Sniedzes-Brunovskas) ģimenē.

Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Juris tika audzināts ar pašcieņu un brīviem uzskatiem, vienlaikus stipri vāciskā garā, jo kā citās turīgās latviešu dzimtās, būt kungam un nebūt vācietim - neskaitījās perspektīvi.

Juris Alunāns bija pirmais nozīmīgais latviešu filologs un literārās valodas veidotājs, viņš izveidoja aptuveni piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri ieviesās ikdienas valodā (pētnieks, drēbnieks, veikals u.c.), ieviesis tagadējos mēnešu un tautību nosaukumus.

No 1846. gada Juris Alunāns kopā ar jaunāko brāli Indriķi mācījās Jelgavas apriņķa skolā, no 1848. gada līdz 1854. gada decembrim ieguva labu klasisko izglītību Kurzemes guberņas "Cildenajā ģimnāzijā" (Gymanasium illustre) Jelgavā. Jau skolas laikā apguva krievu, vācu, grieķu, latīņu, franču, lietuviešu valodas. Pētīja latviešu valodu, atdzejoja lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu.

1856. gadā viņš iestājās Tērbatas universitātes filoloģijas fakultātē, otrā semestrī sāka studēt valsts zinātnes (cameralia). Tērbatā Alunāns uzsāka aktīvu publicistiku un literāru darbu. 1856. gadā izdeva dzejoļu krājumu "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas" (gandrīz visi dzejoļi atdzejoti un lokalizēti no vācu, krievu u.c. valodām). Alunāns gribēja parādīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas apkopojums latviešu valodā.

1856. gada otrajā pusē sāka publicēties Mājas Viesī, turpināja to līdz 1859. gadam.

1860. gadā iznāca viņa enciklopēdisko rakstu apkopojums: "Sēta, Daba, Pasaule" trijās grāmatās.

1861. gadā viņš beidza Tērbatas universitāti.

1861. gada vasarā Ansis Leitāns, Kaspars Biezbārdis, Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns un citi parakstīja "Latviešu valodas un literatūras biedrības" statūtu projektu.

1861. gada jūlijā Alunāns pārcēlās uz Pēterburgu un tika uzņemts muižniecības institūtā.

1862. gadā Juris Alunāns piedalījās Krišjāņa Valdemāra izveidotā laikraksta "Pēterburgas Avīzes" tapšanā, tika izvirzīts par tās vadītāju, bet veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ bija spiests atteikties.

1863. gada sākumā Alunāns aizbrauca pie piederīgajiem Jostenes Kauļos, kur viņa veselības stāvoklis pasliktinājās un 1864. gada 18. aprīlī viņš mira.

Apglabāts Lielvircavas kapos, kur 1902. gadā viņam uzcelts piemineklis.

***

«Juris Alunāns bija mazāks kā viduvēja auguma, bet plecīgs, tumši dzelteniem matiem un iesarkanu bārzdu, kuru viņš bija izaudzinājis tā saucamā ciķeļa formā. Pārlieku tuvredzīgs būdams, viņš nēsāja brilles, un, vispārīgi ņemot, nevarēja viņa seju pieskaitīt pie daiļām. Alunāna seja atradās pie visa nedaiļuma kas sevišķi pievilcīgs, un tas pastāvēja viņa smaidos, kas bija pilni ironijas un satīras. Šinīs smaidos bija lasāma gan lepna pašapziņa, gan glupības apsmiešana un nievāšana, un, kad Alunāns tā pavisam savādi pasmīnēja, tad viņa fizionomijai bija it kā sevišķa vara.» Ā. Alunāns

***

"Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas" (dzejoļu krājums, 1856),

• "Īsa pamācīšana, kā tautu vārdi pa latviski jāraksta" ("Mājas Viesis", 1857),
• "Par jauniem latviešu valodā taisāmiem vārdiem" ("Mājas Viesis", 1857),
• "Latviešu valoda" ("Mājas Viesis", 1858),
• Izglītojošo rakstu krājums 3 grāmatās "Sēta, daba, pasaule" (Lākmaņa izdevniecība Tērbatā, 1860),
• "Par latviešu valodu" ("Pēterburgas Avīzes", 1862),
• "Iztulkošana no kādiem svešiem vārdiem, kas "Pēterburgas Avīzēs" no 1862. gada atronami" ("Pēterburgas Avīzes", 1862/63).