Ansis Leitāns

Ansis Leitāns (1815—1874) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem. Viņš bija latviešu laikraksta "Mājas Viesis" dibinātājs (1856), redaktors un tulkotājs. Tā bija pirmā avīze, kuras redaktors bija latvietis

Ansis Leitāns dzimis 1815. gada 28. aprīlī Piņķu muižas “Ļutās” muižas kalpa ģimenē. Bērnībā pārslimotas slimības dēļ viņš ieguva mugurkaula deformāciju, tādēļ nespēja strādāt smagāku fizisku darbu. Visas zināšanas centīgais zēns apguva pašmācības ceļā, vienīgi 1828. gada pavasarī viņš trīs nedēļas apmeklēja Annas muižas skolu, kur mācījās rēķināt, lasīt un rakstīt vāciski.

Kad 1829. gadā viņa tēvs kļuva par Šampētera muižas pārvaldnieku, Ansis kārtoja viņam visus rakstu darbus un palīdzēja lauksaimniecības darbos.

1832. gadā laikraksts “Tas latviešu ļaužu draugs” nodrukāja pirmos Leitāna dzejoļus, vēlāk viņa dzejoļi un tulkojumi parādījās arī “Latviešu Avīzē”.

No 1845. gada Leitāns bija Bieriņu, bet no 1847. gada Piņķu un Beberbeķu apvienotās pagasttiesas rakstvedis. Brīvajā laikā viņā nodarbojās ar romantisko vācu rakstnieku (galvenokārt Kristapa Šmīda) stāstu tulkošanu un izdošanu, kas iemantoja lielu popularitāti.

1856. gadā viņš kopā ar Ernestu Plātesu nodibināja jaunu laikrakstu "Mājas Viesis", kura pirmais numurs iznāca 1856. gada 2. jūlijā. Līdz pat mūža beigām Leitāns bija tā redaktors un rakstu autors. Par aktīviem avīzes līdzstrādniekiem kļuva Kaspars Biezbārdis un Bernhards Dīriķis, kuru publicētie raksti ietekmēja latviešu sabiedrību.

1860. un 1861. gadā sakarā ar "Mājas Viesa" rakstiem notika pirmā publiskā diskusija ar vācu mācītājiem par to, vai latvieši spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.

1861. gada vasarā Ansis Leitāns, Kaspars Biezbārdis, Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns un citi parakstīja "Latviešu valodas un literatūras biedrības" statūtu projektu.

No 1867. gada Leitāns līdztekus darbam avīzē strādāja par skrīveri Voleros, Mīlgrāvī un Bieriņu pagastā.

Miris 1874. gada 15. maijā, apglabāts Rīgas Mārtiņa kapos. Uz kapa krusta pamatnes iekaltas viņa paša dzejas rindas: "Mūs, kas tic, kaps ar nebaidīs. Bet vien kā tīrums sēklu gaidīs,"

Tulkotie stāsti

• Grāfa lielmāte Genovēva (1845)
• Kara lielskungs Eistāķius (1846)
• Priežukalna Roze (1847)
• Barons Bundulis (1847)
• Šveidlera Marija (1845)
• Lielmāte Grietiņa (1850)
• Puķu-kurvīts (1851)

***