Jelgavas 1. vidusskolā skolēnu nacionālās pretošanās organizācija “Brīvā Latvija”

Jelgavas 1. vidusskolā organizācijas iniciators bija 11. klases audzēknis Fricis Skurstenis (dz. 1922. g.). 30. septembrī viņa dzīvoklī Slimnīcas ielā 11—4 notika pirmā sapulce, kurā kā organizācijas dibinātāji piedalījās vēl Oļģerts Ošenieks (dz. 1921. g.), Ilmārs Kārkliņš (dz. 1922. g.), Tālivaldis Bergs (dz. 1922. g.), Juris Vaļūns (dz. 1922. g.) un Arvīds Valkīrs (dz. 1922. g.). Visi viņi bija abitūrijas klases audzēkņi. Organizāciju nosauca “Brīvā Latvija”. Kā vienu no pirmajiem uzdevumiem izvirzīja radīt šīs organizācijas grupas katrā skolas klasē. Pirmos panākumus šai virzienā konstatēja jau 12. oktobra sanāksmē, kura arī notika F. Skursteņa dzīvoklī.

13. oktobrī F. Skurstenis kopā ar mēneša sākumā organizācijā uzņemto 11. klases skolnieku Arnoldu Saldeno (dz. 1921. g.) savā dzīvoklī iespieda uzsaukumu “Gatavojaties!”.

Tekstu bija uzrakstījis 11. klases skolnieks, tikko par organizācijas biedru kļuvušais Jānis Liepiņš (dz. 1922. g.). Drukāšanas spiedi oktobra pirmajās dienās no kāda vācu repatrianta bija nopircis T. Bergs par organizācijas biedru savāktajiem līdzekļiem. Iespiestos 100 eksemplārus jaunieši, sadalījušies pa divi, 14. oktobrī izlīmēja Jelgavas ielās katram pārim nozīmētajā rajonā. T. Bergs un I. Kārkliņš to veica pilsētas slimnīcas apkārtnē un tirgus laukumā, F. Skurstenis un J. Liepiņš — Lielajā un Bisenieka ielā, A. Gaišs un O. Ošenieks — Vārpu, Viestura, Ausekļa ielas rajonā, A. Saldenais un A. Valkīrs — pie Jelgavas dzelzceļa stacijas, Pasta un Mātera ielā. Iedzīvotāji kāri lasīja uzsaukumu, un sabiedrībā valdīja manāms saviļņojums.

16. oktobrī J. Liepiņa dzīvoklī Lielajā ielā 64—1 sanāca organizācijas vadība (septiņi 11. klases audzēkņi), lai kopīgi izlemtu par organizācijas uzbūvi un tās turpmāko līderi. Visi atzina, ka līderim jābūt rīcībā noteiktam un aukstasinīgi apdomīgam, tādam, kurš gatavs uz saprātīgu risku. Organizācijas izveidošanas iniciators F. Skurstenis pats atzina, ka viņam nav vispārējās vadības īstenotājam nepieciešamo īpašību. Par vadītāju vienprātīgi ievēlēja J. Vaļūnu. F. Skurstenim uzticēja biedrziņa pienākumus, un vistuvākajā laikā viņam bija jāizveido arī organizācijas struktūras projekts. Līdz šim tā veidojās visai stihiski, bez statūtiem raksturīgās reglamentācijas.

Steidzami bija jānokārto organizācijas “šūnu” radīšana katrā klasē, jo palielinājās jaunu biedru pieplūdums. Tādēļ jau nākamajā dienā pēc J. Liepiņa dzīvoklī notikušās sapulces F. Skurstenis sasauca “šūnu” organizatoru apspriedi, kas notika 7. klases audzēkņa Emīla Millera dzīvoklī Lielajā ielā 111—3. Te piedalījās arī 8., 9. un 10. klašu pārstāvji. F. Skurstenis, runādams par nacionālas, cīņasspējīgas organizācijas tālāku izveidi, izskaidroja, kā rīkoties, lai ikvienā klasē būtu saliedēta “Brīvās Latvijas” apakšvienība. Līdz oktobra beigām “šūnas” izveidojās sešās klasēs. Ir zināms, ka 9.a klases “šūnā” darbojās Vitauts un Ojārs Labsvīri, Imants Ozoliņš, Ilmārs Bušs, Eižens Beimuts un Voldemārs Treimanis. 9.b klasē Ilmāra Leimaņa vadībā darbojās Normunds Hartmanis, Ivars Rinkovičs, Aivars Brīvkalns, 10.b klasē Visvalža Einfelda vadībā — Arnolds Šinka, Arvīds Blūmentāls un Laimonis Veģis.

19. oktobrī J. Vaļūna dzīvoklī Pasta ielā 20—2 sapulcējusies organizācijas vadība (9 jaunieši) apsprieda konspirācijas pastiprināšanas nepieciešamību. Elementārā loģika lika pieņemt, ka pēc uzsaukuma izplatīšanas sagaidāmas komunistu varas iestāžu lielākas aktivitātes vidusskolēnu organizācijas atklāšanā. Vārdos jau konspirācija netika aizmirsta, bet darbos tā bija vāja vai arī, kā vēlāk redzēsim, tās nebija nemaz.

***

Oktobra beigās notika pirmie Jelgavas skolnieku aresti. No 25.oktobra līdz 6.novembrim apcietināja trīspadsmit 1.vidusskolas audzēkņu, (no 7. līdz 14.novembrim — četrpadsmit Valsts tehnikuma audzēkņu). Visi tika ieslodzīti Jelgavas cietumā un mokoši, sadistiski pratināti. Arhīvā saglabājušās rakstiskas sūdzības par fizisku ietekmēšanu izmeklēšanas laikā. Piemēram, čekists Oskars Melderis 1940.gada novembrī pratināšanas laikā apcietinātajam tehnikuma audzēknim Rūdolfam Saulītim esot izsitis četus zobus.

Pēc aizvešanas uz Krieviju 1941.gada jūnijā un izvietošanas dažādos reģionos gulaga nāves nometnēs PSRS Iekšlietu tautas komisariāta sevišķā apspriede 1942.gada 7.februārī notiesāja Jelgavas 1.vidusskolas audzēkņus

• Tālivaldi Bergu,
• Visvaldi Einfeldu,
• Armandu Gaišu,
• Juri Vaļūnu,
• Oļģertu Ošenieku,
• Frici Skursteni,
• Jāni Liepiņu,
• Ilmāru Kārkliņu,
• Arvīdu Valkīru,
• Ilmāru Leimani,
• Mārtiņu Jēgermani,
• Voldemāru Treimani un
• Arnoldu Saldeno

uz 10 gadiem ieslodzījumā.

Pēc vergu darba nometnēs un izsūtījumā pavadītajiem gadiem Latvijā atgriezās vienīgi V.Treimanis, kurš tagad dzīvo Rīgā. Visi pārējie apcietinājumā nomocīti jau 1942. un 1943.gadā.

Fragmenti no Dr. habil. hist. prof. TĀLIVALDIS VILCIŅŠ:“Skolu jaunatne nacionālajā cīņā. 1940 — 1941”