Jelgava iegūst pilsētas tiesības
Jelgavai (Mītavai) tiek noteikts ģērbonis - alņa galva purpursarkanā laukā,
Pilsētai tiek noteikts- birģermeistars, tiesas fogts, rāte, zīmoga
***
1573. gadā Jelgavai piešķīra pilsētas tiesības un 1578. gadā Jelgavas pils kļuva par Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda rezidenci. No 1596. gada līdz 1619. gadam Kurzemes hercogistē varu dalīja viņa dēli Frīdrihs Ketlers un Vilhelms Ketlers, un Jelgava šajā laikā bija Zemgales hercogistes galvaspilsēta. Poļu-zviedru kara laikā Jelgavas pili tā nopostīja, ka hercogs ar galmu īslaicīgi apmetās Grobiņas pilī.
17. gadsimta sākumā Jelgavā dzīvoja ap 5000 cilvēku. Dzimtcilvēki, kas iemaksāja 4 markas pilsētas kasē, drīkstēja kļūt par brīviem Jelgavas pilsoņiem. Hercoga Jēkaba laikā Jelgavā uzcēla salpetra vārītavu, ķieģeļu, kaļķa, dzelzs un vara cepļus, izraka pilsētas kanālu, tekošais ūdens darbināja divas dzirnavas. Saimniecisko attīstību pārtrauca postījumi Otrā Ziemeļu kara laikā, pēc Olivas miera līguma 1660. gadā Jelgava lēni atjaunojās. 1684. gadā hercoga Frīdriha Kazimira grāmatiespiedējs Georgs Radeckis Jelgavā sāka iespiest grāmatas latviešu valodā.
Jelgava cieta Lielajā Ziemeļu kara laikā, kad krievu karaspēks cara Pētera I vadībā 1705. gadā veselu mēnesi aplenca un bombardēja Jelgavas pili.
Saistītie notikumi
Karte
Personas
| Nosaukums | ||
|---|---|---|
| 1 |  | Gothards Ketlers |
Vietas
| Nosaukums | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Grobiņas viduslaiku pils drupas | 00.00.1245 | lv |