Aglonas ģimnāzijas skolnieki izveido pretošanās grupu

Aglonas vidusskolā vēl pirms mācību sākuma radās nacionālās cīņas grupa 10.klases skolnieka Gedimina Franckeviča (dz. 1921.g.) vadībā. Grupa drīz izauga par 14 biedru saliedētu organizāciju.

G.Franckevičs izstrādāja plānu, kā uzspridzināt kompartijas Aglonas rajona komitejas ēku.

Šai nolūkā kopīgā ar organizācijas biedriem

• Leopoldu Liņavski (dz. 1918.g.),
• Staņislavu Briedi (dz. 1920.g.),
• Zigrīdu Muktopāvelu (dz. 1920.g.),
• Jāni Raģeli (dz. 1921.g.),
• Jāzepu Samušu (dz. 1919.) un
• Robertu Cauni (dz. 1920.g.)

tika savākts lielāks daudzums sprāgstmateriālu (10 m Bikforda auklas, piroksolīns), ko noglabāja Somersetā Greižu mājā, kur G.Franckevičs īrēja dzīvokli. Sprāgstmateriāli tika iegūti likvidētajā Aglonas ģimnāzijas saimniecības noliktavā, kura vēl nebija oficiāli nodota attiecīgajām iestādēm. Saimniecībā sprāgstvielas lietoja celmu spridzināšanai, ierīkojot jaunus tīrumus.

Oktobra sākumā organizācija bija ieguvusi arī sešus Latvijas valsts karogus, kas noderētu turpmākajām akcijām, un šapirogrāfu uzsaukumu pavairošanai. 13.oktobrī G.Franckevičs atveda no Rīgas uzsaukuma tekstu. To viņam bija iedevis kāds bijušais skolasbiedrs, kurš dzīvoja Rīgā un bija nelegālas nacionālo cīnītāju organizācijas loceklis.

17.oktobrī sākās G.Franckeviča vadīto skolnieku aresti. Cīņas stafeti Aglonas vidusskolā pārņēma viņu biedri.

10.klases skolēni

• Broņislavs Škapars (dz. 1920.g.),
• Jāzeps Škapars (dz. 1922.g.),
• Jāzeps Matisāns (dz.1920.g.) un
• 11.klases audzēknis Jānis Daukšts (dz. 1920.g.)

skolā izveidoja jaunu organizāciju cīņas turpināšanai.

Ņemot vērā G.Franckeviča iekrišanas drūmo mācību, kā arī apzinoties savu zināšanu trūkumu konspiratīvas darbības organizēšanā, jaunā nacionālistu kopa meklēja ceļus, kā iegūt šādas zināšanas. Laiks negaidīja. Tika sasauktas grupas apspriedes, kuras notika vietējā Leitānu kapsētā. Apspriedēs noklausījās un izdebatēja pašu (it sevišķi B.Škapara) sagatavotos referātus par pagrīdes darba organizēšanu, analītiski izpētot laikrakstā “Cīņa” publicētos komunistisko nelegālistu plaši klāstītos memuārus. Tādējādi tika mēģināts izveidot nelegāla darba veikšanas ābeci, kad cita avota nebija.

Bet čeka uztaustīja arī šo jauniešu gaitas. Daļu no viņiem tai izdevās izsekot, un 1940.gada 4. un 5.novembrī notika aresti. Apcietināšanu izdarīja toreizējais Daugavpils čekists P. Karaļūns. Pratinājis Daugavpils čekas operpilnvarotais V.Latišenko, par kuru B.Škapars savā 1956. gada 30.septembra iesniegumā PSRS AP Prezidijam raksta, ka pratinātājs “lietoja gumijas sitamo, un es biju spiests parakstīt to, ko viņam vajadzēja”.

Aglonas vidusskolas skolēnu nacionālās cīņas pirmajam organizētājam G.Franckevičam ar Baltijas kara apgabala kara tribunāla 1941.gada 21.maija spriedumu izpildīts nāvessods. G. Franckeviča mirstīgās atliekas kopā ar citu čekas upuru līķiem bija atrastas Baltezerā un apbedītas pēc boļševiku izdzīšanas no Latvijas kara sākumā.

Fragmenti no

Dr. habil. hist. prof. TĀLIVALDIS VILCIŅŠ:
“Skolu jaunatne nacionālajā cīņā. 1940 — 1941”