Darbu sāk Latvijā pirmā lielā hidroelektrostacija - Ķeguma HES

Ķeguma HES (sākotnēji Ķeguma Valsts elektrostacija) ir vecākā Daugavas hidroelektrostacija, un trešā lielākā hidroelektrostacija Latvijā un Baltijas valstīs. Ķeguma HES faktiski ir hidroelektrostaciju komplekss, kas sastāv no divām dažādos laika posmos būvētām hidroelektrostacijām Daugavas labajā un kreisajā krastā.

Elektrostacija atrodas 70 kilometrus no Daugavas grīvas un attiecīgi veido Daugavas HES kaskādes 2. pakāpi. Elektrostacijas īpašnieks un operators ir nacionālā energokompānija "Latvenergo".

Ķeguma HES spiedienaugstums ir 14 metri, bet HES ūdenskrātuves tilpums ir 168,3 miljoni kubikmetru.  

1939.gada 15.oktobrī, Ķeguma spēkstacijā iedarbināja tajā laikā  Eiropā modernākās hidroelektrostacijas pirmo hidroagregātu ar 17500 kW lielu jaudu.

Pulksten 23.36 rīdzinieki pirmo reizi saņēma Ķeguma ražoto elektroenerģiju, kuras pārvadi nodrošināja pirmā izbūvētā 80 kV elektrolīnija no Ķeguma uz Rīgu – Jāņciema apakšstaciju, bet sadali patērētājiem - tehnoloģiski modernā Parka apakšstacija.

Tā laika periodiskais izdevums „Jaunākās Ziņas” 1939.gada 16.oktobrī rakstīja:

„...plkst. 11.36 vakarā varēja dot telefonisku rīkojumu Ķegumam — laist darbā pirmo turboģeneratoru ar pilnu slodzi. Tūliņ pēc tam Ķegumā pilnīgi atvēra slūžas ūdens ievadīšanai turbīnā. Lielais ģenerators, kas līdz šim strādāja ar samazinātu slodzi, sāka griezties pilnā jaudā, ko spēj dot pašreizējais Ķeguma ūdens pacēlums, ražojot līdz 10.000 kilovatu. ...Ķeguma strāva jau tagad varēs segt pusi galvaspilsētas enerģijas patēriņa un samazinās akmeņogļu patēriņu par apm. 200 tonnām dienā."

Arī citi laikraksti, kā  „ Dzelzceļa Vēstnesis”, „Rīts” ar izteiksmīgiem virsrakstiem, piemēram,

„Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu”, atspoguļo pirmā hidroagregāta palaišanu.

Dinamisks darbs Ķeguma HES turpinājās. 1939.gada 17.novembrī  iedarbināja otru hidroagregātu un jau Latvijas dzimšanas dienā, 18.novembrī, Rīga pastāvīgi sāka saņemt  Ķeguma spēkstacijā ražoto elektroenerģiju. Īsā laikā bija izbūvētas un ieslēgtas darbā elektrolīnijas uz Jelgavu, Bausku, Tukumu, Ieriķiem un Cēsīm. Trīsarpus gadu neatlaidīga darba bija vajadzīgs Ķeguma spēkstacijas celšanai. Jau toreiz ar lepnumu tika teikts – Ķegums – mūsu diždarbs! Novērtējot tā laika lielo ieguvumu - Ķeguma spēkstacijas izbūvi, gan Eiropas inženiertehniskie speciālisti, gan pašmāju inženieri atzina, ka šis pārbaudījums latviešu uzņēmībai un varēšanai – labi izturēts. Daugavas ūdeņu radītā elektriskā enerģija gaismas, spēka un siltuma veidā kalpo cilvēku labklājībai.

  Elektrostacijas uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir 264 megavati, bet izstrādes apjoms 2004. gadā veidoja 571 gigavatstundu, kas ir aptuveni 10% no valsts energokompānijas "Latvenergo" 2005. gadā realizētās elektroenerģijas apjoma. Ķeguma HES saražoto elektroenerģiju nodod 110 kilovoltu elektropārvades tīklā.‎

Ķeguma HES kompleksa vecākā daļa, Ķeguma HES-1, ir aprīkota ar četriem hidroagregātiem ar vertikālām "Kaplan" tipa turbīnām, kuru uzstādītā jauda šobrīd ir 72 megavati (MW), un tā tika būvēta laika posmā no 1936. gada līdz 1939. gadā. 2001. gadā pabeigta Ķeguma HES-1 rekonstrukcija, kuras ietvaros tika nomainīti visi hidroagregāti un to automatizētās vadības sistēmas. Rekonstrukcijas rezultātā nedaudz palielināta elektrostacijas jauda.

Savukārt, Ķeguma HES-2 tika būvēta laika posmā no 1976. līdz 1979. gadam, un tā ir aprīkota ar 3 hidroagregātiem, kuru kopējā jauda ir 192 MW.

Ķeguma hidroelektrostacija kalpoja arī kā viena no rezerves jaudām, kas avārijas gadījumā dažu minūšu laikā spēj uzsākt ražošanu, lai kompensētu Baltijas reģiona lielākās ģenerējošās vienības - 2009. gada beigās slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) darbības daļēju vai pilnīgu apstāšanos. Atslēdzoties vienam no Ignalinas AES energobloka turboģeneratoriem, bija paredzēta automātiska divu Ķeguma HES hidroagregātu iedarbināšana.

Avoti: news.lv, latvenergo.lv, wikipedia.org