Vēršu un traktoru sacīkste Ūziņos ar agronoma K. Ulmaņa piedalīšanos

“Latvijas Lauksaimnieks” Nr.19

Vēršu un traktoru sacīkste Ūziņos,

02.10.1921.

Iespaidi no vēršu un traktoru sacīkstes 2. oktobrī, Ūziņos. Par īstu svētku dienu Zemgales arājam, kā arī daudzajiem no Kurzemes, Vidzemes un Rīgas atbraukušajiem viesiem izvērsās 2. oktobris Ūziņos.

Jau 1. oktobra naktī Ūziņu tālīnākie viesi atsevišķās grupās redzami Rīgas II. stacijā. Tie vidzemnieki un rīdzinieki. Starp viņiem agrākais ministru prezidents K. Ulmanis, ģenerālis Balodis u.c. Ar katru nākošo staciju viesu skaits aug, bet Jelgavas stacijā vilcienā sakāpj kurzemnieki un jelgavnieki. Visi dodas uz Ūziņiem.

Kāpj ārā Krimūnās un Meitenē.

2. oktobris. Jau no agra rīta apmeklētāji gan braukšus, gan kājām dodas uz Ūziņiem. Visi priecīgi. Laiks jauks. Debesis skaidras, bez kādiem mākoņiem, saule laipni smaida. Tas pilda manu sirdi ar klusu pateicību pret barometri, kurš uz šodienu rādīja labu laiku. Tā tad var viņam ticēt un nekādi pārsteigumi mums šodien nav jāgaida no augšas. Vēl ļoti agrs, bet apmeklētāji nāk no malu malām.

Dzird arī motoru spurīgi-skarbo valodu.

Jā, tur viņi nāk.

Veseli pieci, visi rindā, kā pēc komandas. No tērauda un dzelzs. Pārtiek no naftas un petrolejas un dara lielus darbus. Motori aršot tikai pēc oficiālas izmēģinājumu atklāšanas. Ar vēršiem aršot vēlāk. 4 vērši jau ieradušies. Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrības agronoms Kārkliņš un inženiers Jagars no lauksaimniecības departamenta mēro un atzīmē laukus, kur notiks aršana. Ap agrāko ministru prezidentu K. Ulmani vienmēr daudz apmeklētāju un ja tu gribi viņu sastapt, tad droši ej tur, kur vairāk cilvēku. Tur viņš būs pašā vidū. Nav pienācis vēl noliktais atklāšanas laiks, bet visi grib sākt. Tas vienmēr tā, kad “zāle pārpildīta”. Bet Ūziņu lauki šodien tiešām pārpildīti un še sapulcējušies vismaz pāris tūkstoši cilvēku. Tas ir tanī laikā, kad turpat kaimiņos, Zaļā muižā, šodien vidus skolas atklāšanas svētki. Bet, ja to nebūtu, tad droši vien apmeklētāju būtu vēl vairāk. Redzami arī ārzemnieki. Tiem bloknoti rokās. Tātad Ūziņu vārds var parādīties arī ārzemju presē. Varbūt arī fotogrāfijas, jo ārzemnieki pasūtījuši daudz fotogrāfisku uzņēmumu…

Vēl aizvien daudziem apmeklētājiem nākot klāt, Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrības agronoms Kārkliņš pasludina izmēģinājumus par atklātiem, pēc tam agronoms K. Ulmanis tura plašu un ļoti interesantu runu par tagadnes lauksaimniecības uzdevumiem. K. Ulmanis priecīgs, ka atkal, pēc ilgiem gadiem, var runāt kā agronoms.

Viņš atceras laikus pirms kara, kad mācījis, kā zemi jāapstrādā un kā jāvada saimniecība, bet saimnieks teicis “ko tu man teic, tā lieta iet nevar…

      ” Un tagad tas pats saimnieks nāk pie viņa un cenšas pārliecināt, ka tikai tā var saimniekot, bet ne citādi, jo laiki ir grozījušies… Tā lauksaimnieks pats ir nācis pie atziņas, ka lauksaimniecībā vajadzīgi jaunievedumi, bet agrākie saimniecības veidi radikāli jāgroza. Graudkopība savu tagadējo stāvokli ilgi paturēt nevarēs. Viņai lemts noiet no skatuves, bet bet viņas vietu ieņems lopkopība ar piensaimniecību, putnkopība un dārzkopība. Kad lauksaimniekam būs vairāk lopu un piena, viņš atkal vedīs pienu uz kopmoderniecību, kā pirms kara, un tas būs viņa galvenais ienākums. Mazākās saimniecībās redzamu vietu ieņems putnkopība, bet sevišķa vērība kurzemniekiem jāpiegriež dārzkopībai, jo nav labāku un garšīgāku ābolu, kā Kurzemes āboli, kuriem ne tuvu netiek agrāk tā slavētie Krimas āboli. Bet mūsu olas garantē par mūsu dārzaugu un citu ražojumu izdevīgu pārdošanu uz ārzemēm. Jāķeras pie izdevīgākiem zemes apstrādāšanas līdzekļiem. Tagad mums trūkst zirgu, trūkst mašīnu. Šās dienas izmēģinājumi rādīs, kā šeit līdzēties. Zirgu vietā mums jālieto traktori, kuriem piekabinot klāt arklu, ecēšu, vai citas mašīnas, var veikt visus smagos zemes darbus, ietaupot zirgu un cilvēku spēku...

2 stundas ilgā saistošā runā agrākais ministru prezidents apgaismo visu tagadnes lauksaimniecības jautājumus, neaizmirsdams arī jaunsaimnieka – šā jaunā mūsu zemes spēka vajadzības. Pēc pabeigta priekšlasījuma visi dodas uz sacīkstes laukumu, kur 5 motori, kā lāčplēši, ieņem vietu viņiem ierādītās sacīkstes vietas. Motori tūlīt stājas darbā. Viegli, kā spēlēdamies, viņi riež augšā stipri sazaļojušo un sacietējušo smago atmatas velēnu.

Katrs arkls atstāj aiz sevis 2-3 taisnas un līdzenas vagas. Arklu darbība teicama. Gandrīz katram no arkliem rodas savi piekritēji. Lielam Keisam, kā redzams, viņu visvairāk. Pie viņa visciešāk apstājas agrākais ministru prezidents, bet agrākais mūsu brašās armijas virspavēlnieks ģenerāls Balodis sajūsmināts par mazo Fordsonu. Gribot tādu iegādāties, jeb jau esot iegādājies, priekš savas Upes muižas.

Vietējais visai kustīgs apriņķa agronoms Rācens humoristīgi raksturo veiklo Fordsonīti, kurš “ejot kā maza bezdelīga, aste vien kustot”… Un jaunsaimnieks ģenerālis Balodis domā, ka viņa nelielos laukus šī mazā, bet šiberīgā bezdelīga vislabāk aptekāšot. Tik šiberīgs Fordsons tādēļ, ka pats viņš mazs, vieglis un viņam ļoti labs vadītājs. Bet komisks ir viens amerikānis ar savu motoru. Viņam nepavisam neiet, un tādēļ viņam vislielāko ievērību piegriež puikas…

Mazais amerikānietis, kā redzams, nav nekad ar motoru aris un šīs sugas motori viņam ir sveši. Tādēļ viņa motors aizvien stājas. Amerikānis gan mēģina no sākuma savu auksto un pret viņu vienaldzīgo darba biedri pierunāt ar labu, bet tas nelīdz, tad sāk to amerikāniski sunīt, spļauj skurstenī un rāda mēli…

Uz motoru tas neatstāj absolūti nekādu iespaidu, bet atrod piekrišanu pie puikām un tie sāk neatlaidīgi mazajam amerikānietim sekot, šobrīd visvairāk vēlēdamies, lai par amerikāni nāktu visas ķibeles. Tas amerikāni kreņķē un viņš savu motoru lamā par komunistu…

Pavisam demonstrācijā piedalījās sekoši traktori:

• 2 Keisa (Case), Amerikā būvēti, 15/27, ar 3 un 2 lemešu arkliem.
• Samsons (Samson) 10/20 zirgu spēku ar 2 lemešu Samsona arklu,
• Fordsons (Fordson) ar 22 zirgu spēku un 2 lemešu Oliwer arklu un
• Somijā būvēts traktors Kulerwo, ar 15/30 zirgu spēku un 3 lemešu Oliwer arklu.

Viskārtīgāki strādāja “Keiss”, “Kullerwo” un “Fordsons”. Tiem arī bij visvairāk piekritēju. Ļoti apzinīgi strādāja Keiss. No demonstrējošiem arkliem viņam ir liela priekšrocība tajā ziņā, ka viens ritens viņam iet pa neuzarto vietu un ar platiem, asiem riteņa zobiem ļoti labi šķērsām sagriež velēnu, tādēļ tā pēc aparšanas iznāk jau stipri sasmalcināta. Citiem arkliem tās praktiskās ērtības nebij. Pa visu aršanas laiku interese nemaz neatslābst un katram motoram ir daudz pavadītāju. Priecīgi sajūsmināti nākošie agronomi – lauksaimniecības fakultātes studenti un Jelgavas zemkopības skolas audzēkņi. Visi apmierināti.

Bet laiks apskatīt arī vēršus. Tādi ir seši. Viņiem ierādītas vietas papuves otrā galā, tuvāk skolai. Mierīgi, lepnā gaitā un svarīgi viņi izpilda uzlikto pienākumu. Daži iejūgti kopā ar zirgiem un strādā pilnīgā saskaņā. Var redzēt, ka šo darbu viņi jau sāk uzskatīt par parastu un it nebūt neizrāda, ka tas viņiem nepiederētu. Vērši velk apzinīgi un nepaliek iepakaļ zirgiem. Starp jaunsaimniekiem vairāk piekritēju vēršiem. Apbrīnodami traktoru gigantisko spēku un pilnīgi saprazdami viņu lielo nozīmi modernā lauksaimniecībā, tie tomēr biežāk apstājas pie vēršiem, jo traktors augstās cenas dēļ, nav viņiem pa spēkam.

“Bet vērsis? – Es izaudzēju viņu pa pāris gadiem un aru…”

saka jaunsaimnieks. Tādēļ, domājams, pirmā laikā sazaļojušo Zemgales līdzenuma velēnu, blakus bērīšiem irdinās vērsis. Bet turpmāk, kā bērīti, tā vērsi no šā darba pamazām atsvabinās modernais lauksaimniecības spēka vīrs – traktors, kurš ir stipris, kā 15 zirgi un 15 vērši kopā, kurš darbā nenogurst un var strādāt vairāk kā 24 stundas no vietas.

A. L.

Ūziņu patriotes G. Kulmanes apkopots materiāls