Nodibināta Latvijas valsts akciju sabiedrība "Vairogs" automobiļu ražošanai

"Vairoga" pirmsākumi meklējami jau 19. gadsimtā — 1895. gadā Austrijas pavalstnieks Oskars Freivirts (Oskar Freiwirth), kurš jau bija Rīgas vagonu rūpnīcas "Russo-Balt" viens no vadītājiem un akcionārs, saņēma Krievijas imperatora atļauju Rīgā dibināt vēl vienu vagonu un mehānisko rūpnīcu — akciju sabiedrību "Fēnikss".

1910. gadā "Fēniksa" iekārtas tika pilnībā modernizētas un vagonu pasūtījumi tika saņemti tai skaitā no Itālijas.

1914. gadā "Fēniksa" iekārtas tika evakuētas uz Krieviju, taču jau tūlīt pēc Latvijas atbrīvošanas no vācu un krievu okupācijas spēkiem, rūpnīca atsāka darbību.

Tā darbojās līdz pat 20. gadsimta 30. gadiem, pamatā saņemot vietējos un arī Padomju Krievijas pasūtījumus, kad pasaules ekonomiskās krīzes, ierobežotā pasūtījumu skaita un nepilnīgi izmantoto rūpnīcas jaudu dēļ uzņēmuma finansiālais stāvoklis strauji pasliktinājās. 

Lai glābtu situāciju, Latvijas Kredītbanka, pamatojoties uz valdības lēmumu, 1936. gada. 15. oktobrī nopirka visas 4000 a/s Fenikss akcijas un likvidētā uzņēmuma apsaimniekošanai tā paša gada 23. decembrī nodibināja jaunu "Rūpniecības akciju sabiedrību "Vairogs"". Tās pamatkapitāls bija 8,5 miljoni latu, 99 procenti akciju piederēja valstij, kuras lielākie akcionāri bija Finanšu ministrija, Kara ministrija, Satiksmes ministrija, LR Kredītbanka, rūpnīca VEF un Liepājas kara ostas darbnīca.

20. gadsimta 30. gadu vidū, beidzoties krīzei un attīstoties valsts ekonomikai, Latvijā strauji auga pieprasījums pēc moderniem, īpaši kravas auto. No ārzemēm ievesto skaits bija nepietiekams, jo tie bija dārgi, tāpēc 1937. gadā "Vairogs" izveidoja auto nodaļu, un par tās vadītāju iecēla talantīgo inženieri, Krišjāņa Barona mazdēlu Paulu Baronu.

Apsverot visas izmaksas un ražošanas tehnoloģijas, tika izlemts nopirkt kādas pazīstamas ārzemju autofirmas koncesijas tiesības un tehnoloģiju. Kā piemērotāko Latvijas apstākļiem izvēlējās Ford marku.

1937. gada martā Vairogs noslēdza vienošanos ar Ford Motor Company nodaļu Kopenhāgenā par Ford auto montāžas koncesijas piešķiršanu. Līgums paredzēja kravas un vieglo automobiļu ražošanu Rīgā.

Pirmos rūpnīca izgatavoja kravas auto; 1937. gada septembrī rūpnīcu pameta pirmie Ford-Vairogs V8 ar 3 tonnu vestspēju. Rīgā ražotie kravas Ford atšķīrās no citās valstīs ražotajiem ar uzrakstu "Vairogs", bet arī ar vienlaidus priekšejā loga konstrukciju, kā arī ar citām "ekstrām"

1938. gada vasarā izgatavoja pirmos vieglos automobiļus Ford-Vairogs Junior de Luxe, bet nedaudz vēlāk uzsāka arī piecvietīgo Ford-Vairogs V8 montāžu. Vairoga automobiļi Latvijā ātri kļuva populāri vienkāršā Forda dzinēja un pieņemamās cenas dēļ. Vietējā tirgū tie bija krietni lētāki par citu firmu importētajiem analogiem automobiļiem, vai šādas pašas markas importētajiem (lētākais maksāja 4500Ls, bet 7 vietīgais de Luxe vietējais modelis maksāja ap 7800Ls, kur pretī importēts- apmēram 8600Ls). Auto iegādei tika piedāvāti kredīti.

20. gs. trīsdemitajos Vairogs bija lielākais auto būves uzņēmums Baltijā, tas 4 gados līdz padomju okupācijai saražoja 1100 kravas auto (pēc Latvju enciklopēdijas ziņām - ap 2000), ap 200 autobusu un ap 270 vieglo automobiļu. 

Produkcijas apjomi (aptuveni):

• 1936. gads: 8 autobusi uz GMC bāzes
• 1937. gads: 101 kravas auto
• 1938. gads: 252 kravas auto, 55 vieglie auto, 21 autobuss
• 1939. gads: 650 kravas auto, 250 vieglie auto

1940. gada 1. janvārī Latvijā bija 6895 automobiļi, un Ford-Vairogs produkcija veidoja jau ~20-25% no visa automobiļu skaita valstī.

1940. gadā, pēc Latvijas okupācijas, ražošana tika pārtraukta.

1945. gadā, atsākoties PSRS okupācijai Latvijā uz "Vairoga" bāzes tika izveidota "Rīgas Vagonu Rūpnīca". Kopš 2014. gada tā pieder vairākiem Krievijas pilsoņiem.