Herberts Cukurs pašizgatavotā lidmašīnā sasniedza bijušo Kurzemes koloniju Gambiju
1933.gada 3.novembrī, pēc divu mēnešu sarežģīta lidojuma ar pašizgatavotu lidmašīnu Gambijā bija nolaidās latviešu aviators Herberts Cukurs.
1933.gada 28.augustā Cukurs ar savu C–3 devās ceļā bez ažiotāžas. Par lidotāja plāniem sasniegt Gambiju zinājuši tikai viņa ģimenes locekļi un tuvākie draugi. Lidmašīna C3 bija gatavota no saplākšņa, kurš toreiz bija viens no aviobūves iecienītiem materiāliem. C3 izmantoja 1916.gadā ražotu, armijas norakstītu Renault dzinēju. Cukurs bija iegādājies divus, šādus vecus dzinējus, no kuriem uztaisījis vienu. Atpakaļ braucienā viņs gan izmantoja jaunu dzinēju, kuru bija iegādājies par tautas saziedotiem līdzekļiem. Gambija tobrīd bija angļu kolonija, kurā Cukuru īpaši neviens negaidīja, tomēr ziņas par viņa ceļojumu ātri iekaroja gan Latvijas, gan pasaules mēdijus.
1934. gada 17. jūnijā Cukurs atgriezās Latvijā, vispirms nolaižoties Liepājā. Tur viņu sagaidīja ap 7000 liels ļaužu pūlis, bet Rīgā- pat vairāk kā 10,000, padarot Cukuru par daudzu tautiešu elku un paraugu.
Piemēram, pēc viņa atgriešanās aviācija kļuva ļoti populāra- klubos iestājās vairāk kā 200 jauni biedri. Valsts rūpnīca VEF nopietni pievērsās domai par aviobūvi.
Cukura panākumi nebūtu iedomājami bez tā laika aviācijas un moderno tehnoloģiju popularitātes Latvijā, kura bija radusies jau hercogistes un vēlāk,- cara laikā. Latviju var uzskatīt par unikālu šajā ziņā, jo par spīti mazai teritorijai, ierobežotiem resursiem un papildus grūtībām, ko latviešiem radīja tiesību ierobežošana no cara laikā valdošo krievu un impērijā īpašas privilēģijas baudošo vāciešu puses, latviešu vārdi un ar Latviju saistītu aviatoru vārdi ir atrodami pirmajās vietās pasaules aviobūves pieonieru sarakstā.
- Ar Latviju saistāms daļēji teiksmainais "Priekules Ikars", kalējs Andersons, iespējams, zviedrs, kurš esot izgatavojis un izmēģinājis lidaparātu Priekulē jau 17. gadsimtā (ap 1680. gadu, par savu izgudrojumu kā ķeceris sadedzināts uz sārta).
- Brīvlaistais latviešu dzimtcilvēks, pirmo gaisa balonu izmēģinātājs Latvijā, kurš kā 4. absolvents beidza Pētera akadēmiju un kļuva par tās mācībspēku- Ernests Bīnemanis.
Ar Latviju cieši saistīti tādi aviācijas pionieri kā Jānis Steglavs, Fridrihs Canders, Jānis Akermanis, F. Cepelīns, I, Sikorskis, T. Kaleps.
