"Robots lido virs Rīgas"

Robots lido virs Rīgas 

900 metru virs Rīgas lidotājs atlaiž lidmašīnas stūres ratu un uzsmaida pasažieriem ,

,Rīta" līdzstrādnieks robotlidmašīnā pārlido galvas pilsētu 
 

Vakar zaļajās Spilves pļavās no Rīgas bija atbraukuši daži desmiti rīdzinieku. Starp tiem aizsargu aviācijas pr-ks Lindbergs, pasta telegrāfa departamenta pārstāvis dir. Antonovičs, kara aviācijas virsnieki un firmu pārstāvji, lai redzētu Iidrobotu traucamies cauri mākoņiem 240 km ātrumā, pie kam lidotājs palaidis stūri vaļā, raksta savus iespaidus, dzer no termosa silto kakao un astoņas stundas dus saldā miegā. 

Tie, kas iedomājas, ka lidrobots ir noslēpumains cilvēkpūtnveidīgs briesmonis, kādus rīdzinieki ir redzējuši šausmu filmās, velti lūkojās Spilves pļavā kaut ko tamlīdzīgu ieraudzīt. Zaļajā laukumā stāvēja gaiši pelēka lidmašīna, kuras astē rakstīts Anglijas sarkani zilais „Union Džeks".

„Jā, bet kur tad ir robots/'prasa ziņkārīgie?"

,,Please ", saka laipnais angļu sportists misters Samuelsens un atver lidmašīnas durvis. Tā ir parastā pasažieru lidmašīna, ar apgaismošanas ķermeņiem, ventilatoriem, lieliem logiem un mīkstiem tumši brūniem ādas sēdekļiem. Tikai aiz  vadītāja pa kreisi pie sienas redzama metru augsta un plata brūni melna kaste ar dažādām stiepulēm, spuldzēm un vadiem.. 

Lidmašīna skrien kādu laiku pa zemi, viegli atdalās no zemes un paceļas pretī zilajām debesīm, kur kā lieli cepelīni peld balti mākoņi. Zem mums paliek Daugava, kūpošie fabriku skursteņi, gotiskie baznīcu torņi, apstādījumu zaļie kvadrāti. Mēs lidojam. Un tad notiekas tas, ko mēs vismazāk esam gaidījuši. 900 metra augstumā, lidmašīnai ar 240 kilometru ātrumu traucoties uz priekšu... lidotājs atlaiž rokas no stūres, pagriežas pret mums un pamāj draudzīgi ar roku.

Ko domā šinī brīdī pasažieris? Vai tā ir ziņkārība, vai bailes, grūti pateikt. Pirmā mirklī skats vēršas pa logu uz āru un liekas neticami, ka mēs turamies gaisā un negāžamies lejā. Bet lidmašīna joprojām mierīgi traucas uz priekšu. Liekas, ka kāda neredzama roka viņu vada. Un tā mēs riņķojām virs pilsētas, virs jūras. Un šai brīdī, kad virs mums ir debesu ziglme un lejā zaļganais ūdens klajš, cilvēks izjūt technikas varenību. Tā mēs lidojām robota vadītā lidmašīnā divdesmit minūtes. Bet tā ir tikai maza vizītkarte no viņa spējām. Robota vadītā lidmašīna var traukties uz tūkstošiem kilometru, veselu dienu. Tik ilgi, cik ilgi bākā ir motora sirdsasinis — benzīns, cauri mākoņiem, miglai, negaisam un tumšajai naktij, robots droši vada lidmašīnu pretī mērķim. 

Misters Zamuelsens lido no Londonas. Viņam līdzi ir graciozā brūnete miss Zamuelsens zaļā mētelī un brūnā cepurītē. Visu ceļu no Londonas caur Amsterdamu, Briseli, Hamburgu, Kopenhāgenu, Karalaučiem, Kauņu, šo lidojošo brīnumlaborātoriju vadījis neredzamais brinumpilots misters Robots.  Lidojošais pāris Rīgā ierodas jau otro reizi. Pagājušā gada rudenī Zamuelsens Rīgai caurlidojot, nolaidās lidmašīnā, kura bija modernāki konstruēta kā tā, ar kuru viņš ir ieradies tagad. Tikai toreiz uz lidmašīnas nebija robots. 

Lidotāju pāris vakar apmeklēja Brāļu kapus un citas ievērojamākās Rīgas un apkārtnes vietas. „cik skaisti smaršo gaiss jūsu priežu mežā", smaidot saka  angliete un sniedz man roku, kura viegli smaršo pēc smalkā Lavandela. Vakar angļu sporta lidotāji devās tālāk lidojumā uz Stokholmu caur Tallinu, piedalīties lidmašīnu izstādē. 

Rīts, Nr.140 (21.05.1936)