Ferdinands fon Cepelīns

Ferdinands Ādolfs Heinrihs Augusts grāfs fon Cepelīns  bija vācu ģenerālis, izgudrotājs un uzņēmējs, cieto dirižabļu jeb cepelīnu ražošanas izveidotājs.

Dzimis senā, dižciltīgā ģimenē. Ferdinanda fon Cepelīna tēvs bija Virtembergas karalistes hofmaršals.

No 1853. gada mācījās tehniskajā skolā Štutgartē, bet no 1855. gada - militārajā skolā Ludvigsburgā, iestājoties Virtembergas karalistes armijā.

1863. gadā Potomakas armijas sastāvā piedalījās Amerikas pilsoņu karā, kur iepazinās ar gaisa balonu izmantošanu.

1865. gadā kļuva par Virtembergas karaļa adjutantu.

Piedalījās 1866. gada Austrijas—Prūsijas karā.

1869. gadā Berlīnē apprecējās ar vācbaltiešu muižnieci Izabellu fon Volfu no Vecgulbenes un kopš tā laika bieži viesojās Vecgulbenes pilī.

1870.g. Cepelīns vēlreiz aizbrauca uz ASV un pirmo reizi lidoja gaisa balonā, kas viņu pamudināja uzsākt gaisa kuģošanas pētījumus.

1870./71. gadā piedalās Francijas—Prūsijas karā.

1891. gadā, 52 gadu vecumā, tika atvaļināts no dienesta armijā, un izvērsa cepelīnu ražotnes izveidi.

1894.gadā "trakais grāfs" ierosināja Prūsijas valdībai uzsākt gaisa kara flotes izbūvi, taču valdība viņu neatbalstīja. Iespējams, viņš ieķīlāja bankā Vecgulbenes pili, bet  pētījumu rezultātā tika izveidots pirmais cepelīnu modelis Zeppelin LZ1, kas 1900. gada 2. jūlijā pacēlās gaisā virs Bodenezera (vai Konstances ezera) pie Frīdrihshāfenes.

Stāmerieši apgalvo, ka Ferdinands esot ar dirižabli bijis arī Latvijā un izvizinājis savu sievu Izabellu virs Stāmerienas ezera, bet cepelīna lidojums virs Vecgulbenes esot bijis iemūžināts arī fotogrāfijās.

1908. gadā Ferdinands fon Cepelīns nodibināja uzņēmumu Luftschiffbau Zeppelin, kas turpmāk nodarbojās ar cepelīnu ražošanu.

Miris 1917. gadā, pieredzot cepelīnu būves uzplaukumu.