Pirmais cepelīnu - bumbvedēju uzlidojums Londonai

Pirmajā Pasaules karā tika izmantotas daudzas jaunas karošanas tehnoloģijas un metodes, un viena no tām bija aviobombardēšana. Vācija bija viena no valstīm, kura kara aviāciju - gan dirižabļus (tai skaitā cepelīnus), gan lidmašīnas kā tehnoloģijas attīstīja īpaši strauji un izmantoja karā pret Lielbritāniju.

Kopš 1915. gada vācu gaisakuģi kopumā veica 51 uzlidojumu Lielbritānijai, nometot apm 5000 bumbām, ar kurām nogalināja 557 un ievainoja 1358 cilvēkus. Kopumā Vācija uzlidojumos Lielbritānijai izmantoja 84 gaisakuģus, no kuriem 30 tika sašauti vai avarēja. Bombardēšana nodarīja postījumus vairāk kā  £1.5M apjomā

Kara laikā Lielbritānijā pirmoreiz tikai izmantota arī vācu aviācija, veicot 27 uzlidojumus, nometot 111 tonnas bumbu, ar kurām tika nogalināti 835 cilvēki un 1972 ievainoti, kā arī nodarīti postījumi  £1,4M  apjomā.

Vācu aviācija tika izmantota karadarbībā arī Austrumu frontē, jau ar kara pirmajām dienām uzsākot, piemēram Liepājas bombardēšanu. Vācu ieņemtajā Kurzemē vēlāk pat tika izveidota dirižabļu remontdarbnīca, kuras angāri šobrīd veido Centrāltirgus paviljonus.

***

Cepelīns jeb dirižablis ir par gaisu vieglāks lidaparāts — aerostats ar dzinēju un vadības ierīcēm (spārnojumu). Lai dirižablis būtu vieglāk vadāms, tā korpuss ir garens, plūdlīnijas formas. Dirižabļiem parasti ir propelleru piedziņa.

Pēc korpusa veida dirižabļus iedala mīkstajos dirižabļos (to korpuss pēc būtības ir īpašas formas gaisa balons), puscietajos un cietajos. Cietā korpusa cigārveida dirižabļus parasti saista ar dirižabļu konstruktora Ferdinanda fon Cepelīna vārdu un bieži dēvē par cepelīniem (dažreiz kļūdaini par cepelīnu sauc jebkuru dirižabli). 

Grāfs fon Cepelīns bija Virtembergas karaļa adjutants un  1869. gadā Berlīnē viņš apprecējās ar vācbaltiešu muižnieci Izabellu fon Volfu no Vecgulbenes un kopš tā laika bieži viesojās Vecgulbenes pilī.