Pastāsti par vietu
lv

1937. gada 22. maijā notika Ķeguma spēkstacijas pamatakmens ielikšana un iesvētīšana.

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
22.05.1937

20. gadsimta 30. gados Latvijas saimniecība atguvās no krīzes un strauji attīstījās. Rūpniecības apjomam pieaugot, valsts izjuta elektroenerģijas un kurināmā nepietiekamību.

Galvenie elektroenerģijas ražotāji bija nelielas elektrostacijas, kas piederēja gan pilsētām, gan privātām sabiedrībām. Lielu daļu Latvijas rūpniecībai un lauksaimniecībai nepieciešamo energoresursu nācās importēt. Īpaši elektroenerģijas trūkumu izjuta Rīga, kuras tvaika centrāles iespējas bija pilnībā izmantotas.

Jau 20. gadsimta 20. gados radās doma uz Daugavas būvēt hidroelektrostaciju, taču trūka vajadzīgā kapitāla. 1932. gadā tika noslēgts līgums ar amerikāņu firmu "The Foundation Company" par Daugavas hidroelektrostacijas projektēšanu un būvvietas izpēti.

1936. gada 1. augustā valdība noslēdza līgumu ar Zviedrijas uzņēmumiem "Svenska Entreprenad Aktiebolaget", "Elektro-Invest" un projektēšanas firmu "Vatten buggnads-bura" par Ķeguma spēkstacijas izbūvi. Līgumā bija noteikts, ka darbi jāveic ar tādu aprēķinu, lai 1939. gada 30. novembrī varētu uzsākt elektroenerģijas ražošanu, bet pārējie darbi jāpabeidz līdz 1940. gada augustam.

Viss administratīvais un tehniskais personāls, darbinieki un strādnieki bija jāpieņem no Latvijas pilsoņu vidus, kopumā nodarbinot 1500 - 2000 strādājošo. Izņēmuma gadījumā varēja piesaistīt ne vairāk kā 12 ārzemju speciālistu. Spēkstacijas arhitektonisko veidolu tika uzticēts projektēt latviešu arhitektam Eiženam Laubem.

1936. gada septembrī tika uzsākti sagatavošanas darbi, un jau 1937. gada pavasarī sāka veidot celtnes pamatus. 1937. gada 22. maijā notika Ķeguma spēkstacijas pamatakmens ielikšana un iesvētīšana.

Tas bija vērienīgs valsts nozīmes pasākums, uz kuru ar speciālu, karogiem un zaru vītnēm rotātu goda vilcienu spēkstacijas būves vietā ieradās Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, Nacionālās celtniecības komitejas priekšsēdētājs Marģers Skujenieks, ministri, diplomāti, pašvaldību vadītāji un citi viesi, starp tiem seši zviedru firmu pārstāvji.

Svinīgo aktu atklāja spēkstacijas būvinspektors, LU docents Mārtiņš Robs ar pārskatu par jau paveiktajiem priekšdarbiem, tad sekoja Valsts prezidenta un valdības pārstāvju runas, noslēgumā tika nolasīts un parakstīts dokuments uz īpaši izgatavota pergamenta ar vēstījuma nākamajām paaudzēm, kurā bija teikts: "Lai šī pirmā lielā ūdens spēka stacija mūsu diženajā Daugavā, kuras krastos latvju tauta tūkstošiem gadu ir cīnījusies par savu patstāvību un kultūru, dotu liecību mūsu laikmeta rosībai un zelšanai, sekmētu Latvijas saimnieciskās dzīves tālāko uzplaukumu un līdzētu stiprināt mūsu valsti uz mūžīgiem laikiem."

To parakstīja prezidents K. Ulmanis, kara ministrs Jānis Balodis, bijušie Valsts prezidenti Gustavs Zemgals un Alberts Kviesis, ministru kabineta locekļi, zviedru firmas pārstāvji un spēkstacijas vecākie strādnieki.

Vēstījumu līdz ar spēkstacijas projektiem, jaunākajiem laikrakstiem un metāla naudas monētām ievietoja dekoratīvā tvertnē, tvertni nonesa būvbedrē – 10 metru dziļumā zem Daugavas gultnes, ielika dolomīta un betona dobumā un finanšu ministrs Ludvigs Ēķis to aizmūrēja, izmantojot šim nolūkam īpaši izgatavotu āmuru.

Āmura korpusā iegravēts teksts: ĶEGUMA SPĒKA STACIJAS PAMATAKMENS IESVĒTĪŠANA. 1937. G.22. V.. Iemūrēto pamatakmeni iesvētīja arhibīskaps Teodors Grīnbergs, piedaloties armijas mācītājam Pēterim Apkalnam un vietējās draudzes mācītājam.

Ķeguma celtniecībai, kas izmaksāja ap 60 miljonu latu, Latvijas valdība saņēma 11 milj. Zviedrijas kronu (14,4 milj. latu) ilgtermiņa aizdevumu no "Enskilda Bank" Stokholmā, kas bija atmaksājams līdz 1950. gadam. Līdzekļus ieguva arī no Bezdarba apkarošanas fonda un 34 miljonus latu lielā Valsts iekšējā aizņēmuma. 1938. gada februārī tika izlaistas valsts kredītzīmes 25, 100, 1 000, 10 000 un 100 000Ls vērtībā ar 5% peļņu gadā. Valsts garantēja to izpirkšanu laikā no 1942. gada 1. jūlija līdz 1943. gada 1. jūlijam.

1939. gada beigās jaunā spēkstacija uzsāka elektroenerģijas piegādi. Pilnībā būvniecība tika pabeigta 1940. gadā.

Tolaik tā ar 70 000 KW jaudu bija lielākā spēkstacija Baltijas valstīs un vērienīgākā Latvijas speciālistu realizētā starptautiskas sadarbības rezultātā tapusī inženiertehniskā būve, kurā vienlaikus izmantoti gan unikāli tehnoloģiskie, gan dabu saudzējoši risinājumi.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Taivānā no sliedēm noskrien vilciens ar 350 pasažieriem; vismaz 36 negadījumā gājuši bojāTaivānā no sliedēm noskrien vilciens ar 350 pasažieriem; vismaz 36 negadījumā gājuši bojā02.04.2021en, lv
2Apstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinetsApstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinets23.01.2019lv, ru
3Vilciena avārija Dānijā, vismaz 6 bojāgājušieVilciena avārija Dānijā, vismaz 6 bojāgājušie02.01.2019en, lv
4Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto 04.02.2018en, lv
5Bulgārijā no sliedēm noskrējis un uzsprādzis ar sašķidrināto gāzi piekrauts kravas vilciens, 5 bojāgājušieBulgārijā no sliedēm noskrējis un uzsprādzis ar sašķidrināto gāzi piekrauts kravas vilciens, 5 bojāgājušie10.12.2016en, lv
6 Pārbaudes laikā sagāžas Ķeguma hidroelektrostacijas tilts Pārbaudes laikā sagāžas Ķeguma hidroelektrostacijas tilts20.09.1986lv
7Sāk raidīt MTVSāk raidīt MTV01.08.1981lv, pl
8Ķeguma spēkstacijas aizsprosta pamatnē sāk betonēt ūdens pārlaides josluĶeguma spēkstacijas aizsprosta pamatnē sāk betonēt ūdens pārlaides joslu25.11.1939lv
9Sākas lauku īpašumu nosaukumu latviskošanaSākas lauku īpašumu nosaukumu latviskošana13.10.1936lv
10Svinīga pirmā ķieģeļa iemūrēšana Armijas Ekonomiskajam veikalamSvinīga pirmā ķieģeļa iemūrēšana Armijas Ekonomiskajam veikalam26.09.1936lv
11Rīgas ielās notika jauno taksometru “Reno” parādes brauciensRīgas ielās notika jauno taksometru “Reno” parādes brauciens25.03.1925lv
12Pie Mežotnes pret ministru prezidentu K. Ulmani izdarīts atentāta mēģinājumsPie Mežotnes pret ministru prezidentu K. Ulmani izdarīts atentāta mēģinājums27.04.1921lv
13Brīvības cīņas. Daugavmalas ierakumos K. Ulmani viegli ievaino kājāBrīvības cīņas. Daugavmalas ierakumos K. Ulmani viegli ievaino kājā14.10.1919lv
14Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Valmieras apriņķa Kokmuižā, apmeklē 6. Rīgas kājinieku pulku.Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Valmieras apriņķa Kokmuižā, apmeklē 6. Rīgas kājinieku pulku.24.08.1919lv
15Latvijas Pagaidu valdības sagaidīšana pēc tās nokāpšanas no kuģa "Saratov"Latvijas Pagaidu valdības sagaidīšana pēc tās nokāpšanas no kuģa "Saratov"27.06.1919lv
16Andrejsalā pabeigta Rīgas elektrocentrāleAndrejsalā pabeigta Rīgas elektrocentrāle01.05.1905lv
17Bavārijas aldaris J. Dauders Rīgā nodibina alus darītavu "Waldschlosshen"Bavārijas aldaris J. Dauders Rīgā nodibina alus darītavu "Waldschlosshen"20.09.1856lv
18Ziņas par pirmo no cukurbietēm ražojošo cukura fabriku Kurzemē, ZūrāsZiņas par pirmo no cukurbietēm ražojošo cukura fabriku Kurzemē, Zūrās16.03.1839lv
19Ledus iešana Daugavā pie KlīversalasLedus iešana Daugavā pie Klīversalas24.03.1795lv
20Izdota  pirmā zināmā drukātā pavārgrāmata latviešu valodāIzdota pirmā zināmā drukātā pavārgrāmata latviešu valodā07.01.1795lv

Karte

Avoti: news.lv, delfi.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Ludvigs ĒķisLudvigs Ēķis11.09.189207.07.1943lv
    2Marģers SkujenieksMarģers Skujenieks22.06.188612.07.1941lv
    3Pēteris ApkalnsPēteris Apkalns10.10.188204.02.1942lv
    4Alberts KviesisAlberts Kviesis22.12.188109.08.1944de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    5Eižens LaubeEižens Laube25.05.188021.07.1967en, lv, ru
    6Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942ee, en, lv, pl, ru
    7Gustavs ZemgalsGustavs Zemgals12.08.187106.01.1939de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    8Teodors GrīnbergsTeodors Grīnbergs02.04.187014.06.1962lv
    Birkas