Ņesvižas sacelšanās

Poļu sacelšanās pret boļševiku apvērsuma rezultātā varu sagrābušajiem komunistiem.

Brestļitovskas miera līgums starp boļševikiem un Vāciju un tās sabiedrotajiem, noteica tautu pašnoteikšanās tiesības Krievijas 18.-19.gs. sagrābto Eiropas valstu, t.sk. bijušajā Polijas (tagad arī Baltkrievijas) teritorijā. Tā rezultātā, no Somijas ziemeļos, līdz Gruzijai dienvidos, šajās zemēs dzīvojošās tautas atjaunoja savu valstiskumu un neatkarību no Krievijas okupācijas.

Krievijas un Prūsijas savulaik iznīcinātās Polijas- Lietuvas republikas vietā izveidojās pat piecas valstis- Lietuva, Polija, Baltkrievija, Ukraina, Latvija. Jaunās valstis, lai gan dažos gadījumos sākotnēji atjaunojās kā feodālas valstis, visas ātri pārtapa republikās

Izveidojās arī jaunas,- nacionālas valstis, sadaloties kādreiz vairāku tautu veidotām valstīm- kādreizējā Livonija, (no 17.gs., lai nostiprinātos pret Krievijas tīkojumiem Polijas- Lietuvas vasaļvalsts) atjaunojot neatkarību sākotnēji to veidoja kā feodālu valsti (1918. gada martā tika atjaunota Kurzemes -Zemgales hercogiste, tā pārtapa par Baltijas hercogisti) un tikai 1918. gada decembrī Baltijas hercogiste  nodeva savas pilnvaras 1918. gada 18. novembrī izveidotajai Latvijas Republikas (demokrātiskas valsts) pagaidu valdībai. Arī Igaunijā tika izveidota republika.

1918. gada decembrī, pēc Vilhelmam II atkāpšanās no Vācijas ķeizara troņa, Padomju Krievija Brestļitovskas miera līgumu lauza un ar militāru spēku iebruka visās savu valstiskumu atjaunojušās Rietumu teritorijās ar divējādu mērķi- "atjaunot" padomju varu Krievijas impērijas visā tās teritorijā un sākt pasaules teritoriju.iekarošanu ("Pasaules revolūciju")

Visās jauno valstu teritorijās sākās tautu cīņas pret krievu iebrucējiem (nereti,- kā Latvijā- paralēli cīņas arī pret palkušajiem Vācijas armijas spēkiem, kuri vēlējās šeit iegūt zemi un no Vācijas atkarīgas valsts izveidi)

Ņesvižas sacelšanās rezultātā uz vairākām dienām tika gāzta vietējā komunistu vara, taču drīz militārā spēka trūkuma dēļ teritoriju ieņēma Krievijas Sarkanā armija.

Sacelšanās pieci vadītāji:

• Mieczyslaw Wolnisty,
• Polikarp Kolenda,
• Jozef Januszkiewicz,
• Konstanty Szydlowski,
• Stanislaw Iwanowski.

tika arestēti un īstenojot "sarkanā terora" metodes- 24. martā - nošauti bijušajā bernardīniešu klosterī, kuru Krievijas sarkanie izmantoja kā cietumu.

Vēlāk šo teritoriju Polijas armijai tomēr izdevās atbrīvot un līdz nākamajam Krievijas (PSRS) iebrukumam - 1939. gada augustam- Ņesviža atradās atjaunotās Polijas teritorijā. Pilsētā bija uzbūvēti 2 pieminekļi sacelšanās dalībniekiem.

Pēc 1939. gada Vācijas- Krievijas iebrukuma Polijā, Krievija vairs nepieļāva 1. Pasaules kara beigu "kļūdu"- šajās krievu okupētajās Austrumpolijas teritorijās ap 2 miljonu poļu tautības iedzīvotāji tika deportēti, bet ievērojamākie intelektuāļu, mācībspēki, virsnieki- vienkārši nošauti. Šobrīd Nesviža atrodas Baltkrievijas sastāvā.