Rīgā, Pils laukumā uzstādīta Uzvaras kolonna par godu Krievijas Impērijas uzvarai 1812. gada karā

Uzvaras kolonna atklāta 1817. gadā, arhitekta Dž. Kvarengi (1744-1817) projekts. Skulptūru veidojis Stepans Pimenovs (1784-1833). Pils laukumā uzstādītā pieminekļa krāsainā metāla daļas un Uzvaras dievietes skulptūru Pirmā pasaules kara sākumā evakuēja uz Krieviju. Kolonnas granīta daļas pie pils atradās līdz 1938. gadam.

***

1812. gadā Napoleons iebruka Krievijas impērijā starp ieganstiem norādot arī- Polijas atbrīvošanu no Krievijas okupācijas. Kara sākumposmā Napoleons bez jūtamas pretestības ieguva bijušās Polijas - Lietuvas teritorijas (tagadējās Poliju, Lietuvu, Baltkrieviju, Kurzemi un Zemgali) ātri sasniedzot Maskavu. Krievijas spēki praktiski nebija gatavi pretoties un atkāpās, vienlaikus nodedzinot pamestos ciematus un pilsētas, tai skaitā Maskavu. Kļūdas dēļ (Napoleons uz Rīgu nedevās), tika nodedzināta arī praktiski visa Rīga, izņemot Vecrīgas teritoriju.

1812. gada 1. augustā Jelgavā tika atjaunota 1795. gadā Krievijas anektētā un okupētā Polijas- Lietuvas vasaļvalsts- Kurzemes-Zemgales hercogiste, tādēļ vismaz formāli Napoleons uzskatāms par Latvijas valstiskuma "vēsturiskās priekšteces"- hercogistes atbrīvotāju, nevis iekarotāju.

Krievijas armijas vājās kaujas spējas kompensēja Krievijas milzīgās teritorijas un praktiski neierobežotie pārtikas un cilvēkresursi- ja Napoleona karaspēks iekarotajās teritorijās palika bez resursiem, tā iekarotā Krievijas impērijas Eiropas daļa veidoja tikai dažus procentus no visas impērijas teritorijas. Uznākot ziemai, Napoleons bija spiests no Krievijas atkāpties faktiski zaudējot visu savu Lielo armiju (kara sākumā tie bija vairāk kā 650,000 vīru).

Rezultātā, Krievija uzvarēja šajā karā bez nopietnas karadarbības. Pēc Napoleona pilnīgas sakaušanas Eiropā, daudzās pilsētās, arī Rīgā tika uzcelts piemineklis par godu "Uzvarai".

Lai gan vairumā Eiropas valstu Napoleonu uzskata par "uzurpatoru", kurš varu sagrāba pēc Lielās Franču revolūcijas un iekaroja daudzas apkārtējās valstis, Austrumeiropā un arī Latvijā attieksme pret viņu nevar būt viennozīmīga. Franču revolūcija, par spīti asiņainajam izpildījumam, mainīja sabiedrības izpratni par cilvēku tiesībām uz personisko brīvību, kārtu atšķirību netaisnību. Daudzas Austrumeiropas tautas "Polijas sadalīšanas" rezultātā, arī Latvija (Kurzemes hercogiste), kuras savu neatkarību nesen zaudējuši un tautas bija nonākusi tumsonīgas un neprognozējamās Krievijas varā, uztvēra jauno iekarotāju kā "atbrīvotāju". 

Šī kara būtiskākais rezultāts Baltijai bija tas, ka Krievijas monarhija saprata, ka uz nesen "iegūto" Baltijas zemju muižniecību paļauties īsti nevar un rezultātā tā sāka mazināt vācu muižniecības ietekmi Baltijā, atceļot dzimtbūšanu jau sākot ar 1816. gadu. Pašā Krievijā dzimtbūšana tika atcelta ievērojami vēlāk - no 1861. gada