Luijs XVIII Burbons
Luijs XVIII Burbons
- Dzimšanas datums:
- 17.11.1755
- Miršanas datums:
- 16.09.1824
- Papildu vārdi:
- Louis XVIII; Luijs Stanislass Ksavjērs, Louis Stanislas Xavier
- Kategorijas:
- Aristokrāts, Karalis, Saistīts ar Latviju, Valdnieks
- Tautība:
- francūzis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Luijs XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot "simts dienas" 1815. gadā.
Viņš bija Franču revolūcijas laikā 1793. gadā giljotinētā karaļa Luija XVI jaunākais brālis.
Pēc brāļa nāves Luijs Stanislass Ksavjērs iecēla sevi par brāļa nepilngadīgā dēla Luija XVII reģentu, bet pēc zēna nāves pasludināja sevi par Francijas karali.
Luijs XVIII ar savu galmu 23 gadus dzīvoja emigrācijā Prūsijā, Apvienotajā Karalistē un Krievijas impērijā (ar imperatoru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējies arī Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807)).
Laikā no 1814. gada aprīļa līdz 1815. gada martam atgriezās Parīzē, bet drīz troni pameta dēļ Napoleona I atgriešanās uz Simts dienām.
Pēc Napoleona sakāves Luijs XVIII atguva troni un valdīja līdz pat savai nāvei 1824. gadā (vienīgais Francijas karalis 19. gadsimtā, kas valdījis līdz savai nāves dienai).
Avoti: wikipedia.org
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Blankenfeldes muiža un pils | 00.00.1462 | lv |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Luijs XVI Burbons | Brālis | |
| 2 |  | Marija Terēze Burbone | Brāļa/māsas meita | |
| 3 |  | Marija Antuanete | Svaine | |
| 4 |  | Edžvorts Henrijs Esekss de Firmonts | Draugs | |
| 5 |  | Aleksandrs I Romanovs | Paziņa | |
| 6 |  | Šarls Taleirāns- Perigors | Padotais |
05.05.1789 | Francijā ģenerālštati sanāca uz pirmo sēdi
14.07.1789 | Bastīlijas ieņemšana
05.09.1793 | Franču nacionālais kongress izsludina Terora režīmu revolūcijas iekarojumu aizstāvībai
1793. gada 5. septembrī, Lielās franču revolūcijas laika Francijas konvents pieņēma lēmumu ''Par terora pasākumiem kontrrevolucionāru aktivitāšu apspiešanai''.
08.05.1794 | Tiek giljotinēts franču ķīmiķis (arī nodokļu inspektors un revolucionārs) Lavuazjē
08.06.1794 | Robespjērs cenšas ieviest Francijā "Augstākās Būtnes kultu" un sevi par tās virspārstāvi . Pēc pusotra mēneša viņa galva ripo
28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.
09.11.1799 | Napoleons piedalās apvērsumā un kļūst par Francijas I Konsulu
23.03.1801 | Galma apvērsuma rezultātā nogalināts Krievijas cars Pāvils I
20.05.1802 | Napoleons atjauno verdzības institūtu Francijas kolonijās. Verdzība tika atcelta franču revolūcijas laikā
21.10.1805 | Trafalgaras kauja
24.06.1812 | Napoleona iebrukums Krievijā
01.08.1812 | Napoleona ieceltā franču militārā administrācija 1. augustā atjauno Kurzemes hercogisti
10.08.1812 | Ķekavas kauja jeb Kauja pie Doles baznīcas
07.12.1812 | Napoleona sakāve Krievijā. Franču militārā administrācija pamet Jelgavu. Beidz pastāvēt atjaunotā Kurzemes hercogiste
01.06.1815 | Plebiscītā apstiprina Napoleona jauno Francijas konstitūciju
08.07.1815 | Louis XVIII returned to Paris after the defeat of Napoleon
12.09.1817 | Krievijas imperatora Aleksandra I klātbūtnē Mītavā (Jelgavā) tika paziņots par dzimtbūšanas atcelšanu
Dzimtbūšana bija tāda feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka. Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas.