Franču nacionālais kongress izsludina Terora režīmu revolūcijas iekarojumu aizstāvībai
1793. gada 5. septembrī, Lielās franču revolūcijas laika Francijas konvents pieņēma lēmumu ''Par terora pasākumiem kontrrevolucionāru aktivitāšu apspiešanai''.
Eiropa kaut ko tādu pieredzēja pirmo, taču, kā tagad zinām, ne pēdējo reizi.
Vistraģiskākos apmērus terors sasniedza laikā no 1793. gada septembra līdz 1794. gada jūlijam. Tika apcietināti ap 600 000 franču, 16 000 mira uz giljotīnas un tikpat daudzi nomira cietumos.
Robespjērs pavēlēja ar nāvi sodīt savu bijušo draugu Dantonu, kurš prasīja apturēt teroru.
Kad giljotīna atņēma dzīvību Ž. Dantonam, pūlī esot atskanējis sauciens
„Lai dzīvo republika!”
Kāda cita balss atbildēja:
„Republika? Tā ir mirusi. Tai tikko nocirta galvu!” .
***
Absolūtā vairākumā apcietinātie bija radikālo jakobīņu politiskie pretinieki žirondisti – arī revolucionāri noskaņoti, tikai mērenāk. Tādējādi terors bija līdzeklis, lai likvidētu politiskos sāncenšus un sagrābtu varu. Ar nāvessodu piespriešanu nodarbojās revolucionārie tribunāli.
Par objektīvu apcietināto vainas izvērtēšanu nevarēja būt ne runas.
Jakobīņu līderis un galvenais ''Lielā terora'' ideologs Maksimilians Robespjērs paziņoja: ''Revolucionārā vara nozīmē brīvības despotiju pret tirāniju."
Zīmīgi, ka arī Robespjērs galu galā nonāca zem giljotīnas, jo tika apsūdzēts sazvērestībā.
