Krievijas "Uzvaras kolonnu" aizvāc no Pils laukuma

Projekta autors, iespējams, bijis Džakomo Kvarengi, skulptūru pēc S.Pimenova modeļa bronzā atlējis V.Jekimovs. Pieminekļa augstums bija 14,8 metri.

Kopš 1915. gada vasaras no pieminekļa bija palicis pāri vien 7,15 metrus augstais Somijas granīta stabs 1,15 metrus diametrā – kā arī citas akmens konstrukcijas pakājē. Virsotnē stāvošā Uzvaras dievietes skulptūra, kaltais metāla žogs, bronzas ērgļi un plāksnes ar uzrakstiem, tāpat kā Romanovu ērglis un Rīgas pilsētas ģerbonis, bija noņemti un zuduši Pirmā pasaules kara laikā.

Par nepievilcīgā izskata drupu aizvākšanu runāja jau agrāk, turklāt kolonna traucēja svinīgiem masu pasākumiem Latvijas Valsts prezidenta rezidences priekšā, kas kļuva īpaši aktuāli pēc Kārļa Ulmaņa varas iedibināšanās un saistībā ar Latvijas valsts 20. gadadienu. Kolonnu steidza aizvākt pirms 18. novembra, kad dienu iepriekš šajā vietā bija jānotiek studentu lāpu gājienam un Ulmaņa uzrunai no pils balkona. Kolonnas vietā vēlāk ierīkoja apstādījumus.

Pašu pieminekli nogādāja Viesturdārzā ar nodomu to uzstādīt līdzās Aleksandra vārtu arkai.

“Tad šinī vietā taptu satuvināta ne tikai minētās kolonnas un Aleksandra vārtu vēsturiskā nozīmība, bet rasts arī Viesturdārzu rotājošu pieminekļu ansamblis, kas vispār galvaspilsētas un mūsu zemes vēsturē uzskatāmi fiksētu pagājušos laikus,” toreiz atzīmēja mākslinieks Arturs Jūrasteters. Tāds bija arī Rīgas pilsētas valdes lēmums: “Nostādīt blakus Aleksandra vārtiem, Pētera Lielā dēstītai gobai un citiem izbijušās ķeizaru godības lieciniekiem.”

Nosauca pat termiņu, kad tam jānotiek, – 1938. gada 12. novembri, tomēr iecere kaut kāda iemesla dēļ nerealizējās.

Fragmenti no V. Sprūde raksta

***

Ņemot vērā vēsturiskos faktus- šis piemineklis bija pretējs Latvijas (un tās priekšgājēju- Livonijas, vēlāk hercogistu) brīvības centieniem. 

18. gadsimtā Krievija Latvijas daļas bija iekarojusi ilgstošā periodā no 1700-1795.  gadam un / vai anektējusi un okupējusi slepenu vienošanos ar citām valstīm (Prūsiju un Austroungāriju) rezultātā

Savukārt, Napoleons karagājiena laikā jau 1812. gada 1. augustā atjaunoja Kurzemes-Zemgales hercogistes un Piltenes apgabala neatkarību.

 "Krievijas uzvara" Latvijai nozīmēja tikai vēl 106 gadus Krievijas okupācijas, sekojoši drīzāk piemineklis būtu ceļams "atbrīvotājam"- Napoleonam. Ja arī pieminekli par privātiem līdzekļiem kāds atjaunotu, to varētu ar atbilstošu paskaidrojumu par vēsturiskajiem faktiem, novietot kādā "okupācijas uzvaru parkā"- piem. netālu no Aleksandra arkas. Tur būtu pārvietojams arī šobrīd bez atbilstoša paskaidrojuma teksta Esplanādē izliktais "poļu- lietuviešu- somu miesnieka" - de Tolli piemineklis.