Pastāsti par vietu
lv

Staņislavs Poņatovskis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
17.01.1732
Miršanas datums:
12.02.1798
Papildu vārdi:
Stanisław Poniatowski, Станислав Понятовский, Стани́слав II А́вгуст Понято́вский, Stanisław August Poniatowski, Stanisław Antoni Poniatowski, Stanislas Pologne
Kategorijas:
Karalis, Masons
Tautība:
 polis
Kapsēta:
Warszawa, archikatedra św. Jana Chrzciciela

Staņislavs II Augusts Poņatovskis (poļu: Stanisław August Poniatowski, lietuviešu: Stanislovas Augustas Poniatovskis, baltkrievu: Станіслаў Аўгуст Панятоўскі; dzimis 1732. gada 17. janvārī, miris 1798. gada 12. februārī) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).

Pēc Trešās Polijas dalīšanas karalis Staņislavs II 1795. gadā Grodņā attiecās no troņa un Žečpospoļita pazuda no pasaules politiskās kartes.

Tās teritoriju savā starpā sadalīja Krievija, Prūsija un Austrija.

Kā Polijas karalis Staņislavs II Augusts 1791. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts konstitūciju cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas krieviem, viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:

"Staņislavs Augusts, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Kijevas, Volīnijas, Podolijas, Podlahijas Livonijas,Smoļenskas, Severijas un Čerņigovas lielhercogs."

(Stanislaus Augustus, Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniæ, Russiæ, Prussiæ, Masoviæ, Samogitiæ, Kijoviæ, Volhiniæ, Podoliæ, Podlachiæ, Livoniæ, Smolensciæ, Severiæ, Czerniechoviæque.)

Dzimis 1732. gada 17. janvārī Vovčinā (Воўчын) mūsdienu Brestas apgabalā Baltkrievijas teritorijā ietekmīgo poļu šļahtiču dzimtu Poņatovsku un Čartorisku ģimenē.

1752. gadā tika ievēlēts Žečpospoļitas seimā.

1755. gadā tika nosūtīts uz Sanktpēterburgu, kur imperatores Elizabetes galmā kļuva par Saksijas sūtni. Pēterburgā Staņislavs Poņatovskis kļuva par 26 gadu vecās princeses, nākamās imperatores Katrīnas II mīļāko.

1763. gadā pēc Polijas karaļa Augusta III nāves atbrīvojās Žečpospoļitas tronis.

1764. gada 7. septembrī pēc apvērsuma, ko atbalstīja Krievijas karaspēks, Staņislavs Poņatovskis tika ievēlēts par Polijas karali. Poņatovskis atbalstīja Krievijas armiju Baras konfederācijas sagrāvē, kaut arī 1771. gadā konfederātiem uz īsu brīdi izdevās karali nolaupīt.

1772. gadā Staņislavs Poņatovskis protestēja pret Pirmo Polijas dalīšanu, tomēr viņam nebija reālas varas, lai tai pretotos.

No 1788. līdz 1791. gadam Varšavā notika t.s. Četrgadu Seims, kurā 1791. gada 3. maijā tika pieņemts valsts pamatlikums - Trešā maija konstitūcija (pirmā modernā konstitūcija Eiropā un otrā, aiz ASV Konstitūcijas, pasaulē).

Poņatovskis aktīvi piedalījās Seima darbā un atbalstīja konstitūcijas pieņemšanu, tomēr, kad ar Krievijas atbalstu pret konstitūciju sacēlās Targovicas konfederācija, Poņatovskis nostājās tās pusē. Kaut arī konstitūcijas piekritēji Staņislava Poņatovska brāļadēla Juzefa Poņatovska, kā arī Tadeuša Koscjuško vadībā varonīgi cīnījās, poļi tika sakauti.

Notika Polijas Otrā un Trešā dalīšana, bet Poņatovskis 1795. gada 25. novembrī bija spiests attiekties no troņa.

Mūža beigas Poņatovskis pavadīja Sanktpēterburgā, kur pārtika no bijušās mīļākās, tagad imperatores Katrīnas II piešķirtās pensijas.

Tika apglabāts Sanktpēterburgas Svētās Katrīnas katoļu baznīcā.

1938. gadā karaļa pīšļi tika pārapbedīti viņa dzimtajā ciemā, bet 1995. gadā Poņatovska pīšļus apbedīja Varšavas Svētā Jana katedrālē.

Avoti: wikipedia.org

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Karaliskā pils VaršavāKaraliskā pils Varšavā00.00.1619de, en, lv, pl, ru
Lazenku parks VaršavāLazenku parks Varšavāde, en, fr, lv, pl, ru, ua

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Anna PiotrownaMeita20.12.175716.03.1759
        2Aleksandrs I RomanovsAleksandrs I RomanovsMazdēls12.12.177719.11.1825
        3Михаил ПавловичМихаил ПавловичMazdēls08.02.179828.08.1849
        4Nikolajs I  RomanovsNikolajs I RomanovsMazdēls06.07.179618.02.1855
        5Константин ПавловичКонстантин ПавловичMazdēls27.04.177915.06.1831
        6Екатерина ПавловнаЕкатерина ПавловнаMazmeita10.05.178809.01.1819
        7Елена  ПавловнаЕлена ПавловнаMazmeita17.12.178424.09.1803
        8Anna PavlovnaAnna PavlovnaMazmeita18.01.179501.03.1865
        9Maria  PawlownaMaria PawlownaMazmeita04.02.178611.06.1859
        10Konstantin  Nikolajewitsch RomanowKonstantin Nikolajewitsch RomanowMazmazdēls21.09.182725.01.1892
        11Karl Alexander  August JohannKarl Alexander August JohannMazmazdēls24.06.181805.01.1901
        12
        Paul Alexander Karl Constantin Frederick AugustMazmazdēls25.09.180510.04.1806
        13Aleksandrs II RomanovsAleksandrs II RomanovsMazmazdēls29.04.181813.03.1881
        14Константин КонстантиновичКонстантин КонстантиновичMazmazdēls10.08.185802.06.1915
        15Михаил НиколаевичМихаил НиколаевичMazmazdēls25.10.183218.12.1909
        16Francis Paul Charles Louis Alexander Teck, DukeFrancis Paul Charles Louis Alexander Teck, DukeMazmazdēls28.08.183721.01.1900
        17William IIIWilliam IIIMazmazdēls19.02.181723.11.1890
        18Peter von  OldenburgPeter von OldenburgMazmazdēls26.08.181214.05.1881
        19Николай СтаршийНиколай СтаршийMazmazdēls27.07.183113.04.1891
        20Marie  Sachsen-Weimar-EisenachMarie Sachsen-Weimar-EisenachMazmazmeita03.02.180818.01.1877
        21Augusta Marie  Luise KatharinaAugusta Marie Luise KatharinaMazmazmeita30.09.181107.01.1890
        22Екатерина МихайловнаЕкатерина МихайловнаMazmazmeita16.08.182730.04.1894
        23Olga  RomanowaOlga RomanowaMazmazmeita11.09.182230.10.1892
        24Marija Nikolajevna RomanovaMarija Nikolajevna RomanovaMazmazmeita18.08.181921.02.1876
        25Katrīna II  LielāKatrīna II LielāDraugs02.05.172917.11.1796
        26Bernardo BellotoBernardo BellotoDarba ņēmējs30.01.172017.10.1780
        27Ainārs RitenbergsAinārs RitenbergsDomu biedrs13.12.194315.06.2007
        Birkas