Polijas 3. maija Konstitūcija - pirmā konstitūcija Eiropā

1791. gada 3. maijā Polijā tika pieņemta jauna valsts Konstitūcija. Konstitūcijā tika noteikti valsts darbības pamatprincipi, pilsoņu tiesības un pienākumi. Kurzemes -Zemgales hercogiste šajā laikā bija Polijas vasaļvalsts. Pēc būtības tā izbeidza Polijas- Lietuvas Konfederācijas līgumu (Ļubļinas Ūniju) un dažādās likumu sistēmas, kuras pastāvēja paralēli dažādās kopvalsts daļās, nosakot vienu likumu sistēmu visā teritorijā.

1791. gada  konstitūcija skaitās viena no pirmajām modernajām konstitūcijām Eiropā (otrā aiz ASV 1787.g. Konstitūcijas vai trešā aiz citu valstu neatzītās valsts- Korsikas 1755. gada konstitūcijas), kurā vienā likumā tika apkopotas valsts un pilsoņu attiecību regulējums. Konstitūcija noteica varas dalīšanas principu (likumdevēju vara, tiesu vara, izpildvara) un atcēla iepriekš vaaldošo "liberum veto" principu, (likuma izmaiņas var tikt pieņemtas vienbalsīgi; ja pret to nav nevienas balss) ar vairākuma balsojumu. No politiskā viedokļa Konstitūcija nemainīja valsts iekārtu- tā bija feodālas valsts Konstitūcija.

Polijā joprojām pastāvēja viena no smagākajām dzimtbūšanas sistēmām Eiropā, kāda bija vēl tikai Prūsijā un Krievijā. Lielākā zemes daļa piederēja nedaudzām lielu "magnātu" ģimenēm, kā Radzivili vai Potocki. "Magnāti" pilnībā kontrolēja politisko varu, līdzīgi, kā šodien Austrumeiropā to nosaka t..s. "oligarhi", vai daudzās attīstītajās valstīs- korporācijas.

Polijas- Lietuvas kopvalstī bija ap miljonu liels sīkmuižnieku slānis (šļahta), bet tiem piederēja tikai apmēram desmitā daļa visas zemes platības un tie ekonomiski bija atkarīgi no lielajiem magnātiem. Savukārt, zemnieku dzīve daudz neatšķīrās no vergu statusa. Magnāti arī noteica politiku parlamentā un karaļa ievēlēšana parasti bija vienošanās starp nedaudzām to ģimenēm.

Polijas ārējie ienaidnieki- Prūsija, Zviedrija, Krievija, Austroungārija veiksmīgi izmantoja nesaskaņas šo "magnātu" strarpā, veicinot šķelšanos un iekšējus karus. kā arī noslēdza slepenu vienošanos par Polijas "sadalīšanu un pacifikāciju".

Pēc 4 gadiem Polija beidza pastāvēt; lielāko tās daļu, tai skaitā Baltijas valstu teritorijas anektēja un okupēja Krievija.

Kopš 1919. gada līdz PSRS- Vācijas iebrukumam Polijā 1939. gadā un kopš 1990. gada Polijā 3. maijs noteikta kā Polijas svētku diena.