Ukraina pasludina neatkarību no Krievijas impērijas

Pēc Februāra revolūcijas Kijevā 1917. gada 17. martā tika nodibināta Ukrainas Centrālā Rada, kas pēc Oktobra revolūcijas 1917. gada 20. novembrī pasludināja autonomas Ukrainas Tautas Republikas izveidi.

***

Ukraina, jeb "Kijevas Krievzeme" bija valsts, kuru 10. gadsimtā izveidoja skandināvu vikingi (varjagi), kuri tobrīd kontrolēja slāvu apdzīvotās teritorijas ap upēm (Dona, Dņepra, Volgas lejtece), kuras bija svarīgākie tirdzniecības ceļi no ziemeļiem uz Konstantinopoli. 

13. gadsimtā tagadējās Ukrainas zemēm sāka uzbrukt Zelta Ordas karotāji, tāpēc vietējie vikingu un slāvu pēcnācēji saradojās ar militāri spēcīgajiem Lietuvas kunigaišiem, kā rezultātā 14. gadsimtā daudzas teritorijas nonāca Lietuvas karalistes, vēlāk- Polijas-Lietuvas republikas sastāvā.

15.-16. gs. Dņepras apkaimē uz robežas starp Lietuvas Polijas republiku un Krimas hanisti brīvie zemnieki (kazaki) izveidoja neatkarīgas apmetnes, jeb Zaporožjes Siču, kura, lai gan bija Polijas- Lietuvas vasalis, baudīja zināmu neatkarību.

16. gadsimtā arvien lielāku varenību, pamatā pateicoties autoritārai cara Ivana IV darbībai, sasniedza krievu valsts Maskavija. Vienlaikus tobrīd lielākā Eiropas valsts- Polijas- Lietuvas republika kļuva arvien vājāka decentralizēto vasaļu ("magnātu") ietekmē. Rezultātā Zaporožjes Siča sašķēlās- daļa bija gatava pakļauties visādi citādi atpalikušajai, bet militāri spēcīgai Krievijai, otra daļa- palikt Polijas - Lietuvas sastāvā. Būtiski atzīmēt,- ka 16. gadsimtā šī šķelšanās nenotika nacionālu iemeslu dēļ, jo gan poļi (vismazāk mongoļu ietekmētie slāvi), gan Ukrainas teritorijas apdzīvojušās tautas, gan Ordas laikos pārslāviskotie Maskavijas somugri un balti- visi bija uzskatāmi par samērā viendabīgu slāvu valodās runājošu kopienu; būtiskākās bija reliģiskās atšķirības- poļi bija katoļi, maskavieši- pareizticīgie.

17. gadsimtā Zaporožjes Sičas vietā tika izveidots no Polijas un Krievijas dubultakarībā esošs Ukrainas hetmanāts (Гетьманщина, 1649-1764)- daļēji autonoma vasaļvalsts, kura ka;poja kā bufervalsts pret Krimas hanistes uzbrukumiem.

1709. gadā Krievija (kādreizējās Maskavijas jaunais nosaukums) okupēja Zaporožjes Siču un tā zaudēja savu neatkarību. 

***

Harkovā 1917. gada 25. decembrī sanākušais 1. Visukrainas padomju kongress pasludināja Ukrainas Strādnieku, zaldātu un zemnieku padomju deputātu republikas izveidi.

Pēc tam, kad Padomju Krievijas valdība pieteica ultimātu Ukrainas Tautas Republikas valdībai, tā 1918. gada 25. janvārī deklarēja Ukrainas Tautas Republikas neatkarību no Krievijas un noslēdza miera līgumu ar Centrālajām lielvalstīm.

Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas Padomju Krievija apņēmās tūlīt slēgt mieru ar Ukrainas Tautas Republiku un atzīt šīs valsts valsts miera līgumu ar četru valstu savienību, kā arī ukraiņu tautas pašnoteikšanās tiesības.

Jau pēc nepilna gada Padomju Krievija Brestļitovskas līgumu lauza- arī Vācijā monarhija tika gāzta, pati Vācija pārtrauca karadarbību un boļševiki nolēma atjaunot ne tikai Krievijas impēriju, bet pat iegūt jaunas teritorijas.

Atšķirībā no Somijas, 3 Baltijas valstīm (uz 20 gadiem) un Polijas, baltkrieviem, ukraiņiem un Kaukāza republikām, Brestļitovskas līgumā noteiktās pašnoteikšanās tiesības realizēt neizdevās- tās okupēja Padomju Krievija uz vēl 70 gadiem.