Napoleons pie Drēzdenes sakauj apvienoto Prūsijas- Krievijas- Austrijas karaspēku
Gadu iepriekš- "Krievijas karagājiena laikā" Napoleona spēki atbrīvoja Poliju un arī Kurzemes hercogisti (kuru Krievijas Impērija bija okupējusi 17 gadus pirms Napoleona ofensīvas- 1795. gadā).
1812. gada 1. augustā, Kurzemē atrodoties franču karaspēkam, tika proklamēta Kurzemes hercogistes neatkarības atjaunošana, par tās pagaidus administrācijas vadītāju tika iecelts grāfs Mēdems.
Diemžēl, jau 1812. gada decembrī Napoleons bija spiests atkāpties no Krievijas un Kurzeme atgriezās Krievijas guberņas statusā. Vienlaicīgi- Napoleona iebrukums ievērojami paātrināja cilvēktiesību izplatību Eiropā un pat Krievijā. Tas (un, neapšaubāmi,- krievu vēlme "padziļināt plaisu" starp latviešiem un te valdošo vācu muižniecību) noveda pie dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē jau 5 gadus vēlāk (1817. gadā) un pakāpeniski citur Baltijā, kamēr pašā Krievijā tas notika 2 paaudzes vēlāk- 1861. g. (privātmuižās) līdz-1866.g. (kroņa muižās)
Saistītie notikumi
Karte
Avoti: wikipedia.org
Personas
Nosaukums | ||
---|---|---|
1 | Aleksandrs I Romanovs | |
2 | Napoleons Bonaparts | |
3 | Mišels Nejs |