Francijas Prūsijas karš. Francijas Impērija piesaka karu Vācu valstu apvienībai

Francijas-Prūsijas karš jeb Francijas-Vācijas karš, Francijā bieži tiek saukts arī par 1870. gada karu, bija konflikts starp Franciju un Prūsijas karalisti (1870. 19. jūlijs - 1871. 10. maijs).

Prūsijas kanclers Oto fon Bismarks veiksmīgi veica vācu sadrumstaloto zemju apvienošanu un tas Francijas atjaunotajā Impērijā radīja nemieru.

Francijas imperators Napoleons III, kura vadītā Francijas valsts bija lielāka par Vāciju gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, gan regulārās armijas ziņā, pieteica karu Prūsijai.

Karš beidzās ar Franču impērijas sakāvi - karā tā zaudēja gandrīz 1 miljonu lielus armijas spēkus (440,000 tika sagūstīti) un Impērijas krahu (Parīzē sākās revolūcija, kuras rezultātā Francija atkal pārtapa par republiku), bet Prūsija izveidoja Ziemeļvācijas apvienību, kas vēlāk pārtapa par Vācijas impēriju.

Kara rezultātā Francija zaudēja arī rūpnieciski attīstīto Elzasas apgabalu un kā kara aizsācēja bija spiesta maksāt reparācijas. Teritoriālās izmaiņas bija viens no 1. Pasaules kara cēloņiem 43 gadus vēlāk.