Oto fon Bismarks
Oto fon Bismarks
- Dzimšanas datums:
- 01.04.1815
- Miršanas datums:
- 30.07.1898
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Oto Eduards Leopolds
- Papildu vārdi:
- Отто фон Бисмарк, Otto fon von Bismark, Oto Eduards Leopolds, Bismarkas princis, Lauenburgas,Eduard Leopold von Bismarck-Schönhausen,
- Kategorijas:
- Grāfs, Militārpersona, karavīrs, Ministrs, Muižnieks, Premjerministrs, Valdnieks
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Oto Eduards Leopolds, Bismarkas princis, Lauenburgas firsts zināms vienkārši kā Oto fon Bismarks, bija konservatīvs vācu valstsvīrs, kuram bija nozīmīga loma Eiropas politikā no 1860. gadiem līdz tika atbrīvots no darba 1890. gadā.
Kā Prūsijas karalistes ministru prezidents (1862–1890) viņš īstenoja Vācijas apvienošanu, kuras rezultātā izveidojās Vācijas impērija. Oto fon Bismarks bija pirmais apvienotās Vācijas kanclers.
Iespējams pasaulē zināmākais buršs, corps Hanovera Götingensis.
No 1867. gada viņš bija Ziemeļvācijas konfederācijas kanclers un, kad 1871. gadā tika proklamēta Vācijas impērija, viņš kalpoja kā tās pirmais kanclers līdz 1890. gadam.
Viņš bija arī Bismarkas-Šēnhauzenas grāfs.
1883. gada 15. jūnijā, izdodot likumu par apdrošināšanu pret slimībām, Bismarks izveidoja pasaulē pirmās slimo kases.
Pēc imperatora Vilhelma II kronēšanas 1888. gadā jaunais imperators Bismarku aizvadīja pensijā.
Bismarka mērķi bija vienotas vācu valsts, kurā dominētu Prūsija, izveidošana un šīs valsts dominējošā stāvokļa panākšana Centrāleiropā. Abi šie mērķi tika sasniegti pēc Francijas—Prūsijas kara 1870. gadā, kad tika sagrauta Francijas varenība Eiropā un izveidota Vācijas impērija.
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Niederwalddenkmal | de, en, fr, ru |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Bernhards Heinrihs Kārlis Martīns fon Bīlovs | Darba biedrs | |
| 2 |  | Alexander Gortschakow | Darba biedrs | |
| 3 |  | Сергей Витте | Paziņa | |
| 4 |  | Vilhelms II Hohencollerns | Paziņa | |
| 5 |  | Ādolfs fon Harnaks | Paziņa |
28.03.1854 | Turpinās Krimas karš. Osmaņu impērijas pusē karā iesaistās Anglija un Francija
Krimas karu pret Osmaņu impēriju Krievija iesāka 1853. gada oktobrī. Kara iesākšanas iegansts Krievija bija "ortodoksālo kristiešu aizsardzība". Karš ilga trīs gadus, līdz 1856. gada februārim. Kara rezultātā Krievija ieguva Krimas pussalu, bet zaudēja savus iepriekšējos sabiedrotos- kopš 1815. gada Vīnes kongresa laikiem- Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju.
19.07.1870 | Francijas Prūsijas karš. Francijas Impērija piesaka karu Vācu valstu apvienībai
17.02.1871 | Prūsijas armijas parāde Parīzē pēc Prūsijas veiktā aplenkuma un uzvaras
21.03.1871 | Otto von Bismarck was appointed Chancellor of the German Empire.
10.05.1871 | Beidzās Francijas-Prūsijas karš
26.03.1885 | 30,000 Poļu un ebreju deportācijas no Prūsijas
Pieaugot Prūsijas varenībai un Vācijas vienotībai, arvien spēcīgāks kļuva vācu nacionālisms, tai skaitā vēsturiski poļu un prūšu apdzīvotajās teritorijās.
