Turpinās Krimas karš. Osmaņu impērijas pusē karā iesaistās Anglija un Francija

Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.

Galvenā karadarbība notika Krimas pussalā, bet atsevišķas operācijas tika īstenotas arī Turcijas rietumos, kā arī Baltijas jūras reģionā.

Krievijas mērķis bija iegūt neaizsalstošās Melnās jūras ostas. Sākotnēji pieeju tām kavēja Ukrainas kazaku un Krimas tatāru kontrolētās valstiņas, kas kalpoja par sava veida buferzonu starp Krieviju un Osmaņu impēriju. Taču, Krievijai iekarojot šīs teritorijas, sākās tiešs konflikts ar Osmaņu impēriju, kuras kontrolē, savukārtt,  atradās Istanbula un Jeruzaleme- gan būtiski transporta mezgli, gan katoļiem nozīmīgas vietas. Krievija izmantoja ievērojamu dzīvā spēka pārsvaru un diezgan ātri iekaroja gan pussalu, gan cīnijās Kaukāzā, gan Moldāvijas teritorijā.

Neitrālās puses un Krievijas sabiedrotie- Austrija, Francija, Prūsija un Lielbritānija 5.12.1853 piedāvāja pusēm Vīnē noslēgt mieru, taču miera līgums tika noraidīts.

Krievijai sarunu laikā izdevās nogremdēt Osmaņu floti, rezultātā Prūsija un Austrija izstājās no miera sarunām, savukārt, gan Francija, gan Anglija uzskatīja flotes nogremdēšanu un nevēlēšanos slēgt mieru par to tiesību pārkāumu un iesaistījās karā Osmaņu Impērijas pusē.

1854.g. 27-28. martā abas pieteica karu Krievijai

Krimas karu uzskata par pirmo „moderno” militāro konfliktu, kurā izmantoja tādas tehnoloģijas un metodes, kas pagrieza militārās nozares attīstību jaunā virzienā Krimas karā pirmo reizi takstiski tika pielietots dzelzceļš, kā arī telegrāfs.

Tāpat Krimas karš bija viens no pirmajiem militārajiem konfliktiem, kura gaita plaši tika atspoguļota rakstiskās liecībās un fotogrāfijās.

Kara korespondentu sniegtās ziņas sasniedza visas karā iesaistītās puses, attiecīgi lielāku nozīmi nekā agrāk konflikta norisē spēlēja sabiedrības viedoklis.

Krimas karā Krievija ieguva kontroli pār Krimu, bet formāli atgrrieza Osmaņu impērijai "Donavas provinces" (to vietā gan izveidojās neatkarīgas valstis).

Karš ievērojami novājināja gan Krievijas, gan Osmaņu impēriju. Rezultātā Krievija ilgus gadus nespēja sabalansēt budžetu un piemēram, bija spiesta pārdot Aļasku ASV

***

Spēki:

Osmaņu impērija un sabiedrotie

~ 1,000,000

Krievija

2'200'000

Upuri

Osmaņu impērija un sabiedrotie (miruši)

350,000–375,000

Krievija (miruši)

220,000

Abās pusēs vairāk kā puse mira no slimībām, nevis kaujās vai no ievainojumiem