Mihaels fon Reiterns

(apraksts tiek papildināts)

Ar Latviju saistīts muižnieks, grāfs, Krievijas
8. finanšu ministrs (23.01.1862- 7.7.1878), 
Krievijas 15. premjerministrs (1881 — 1886).

Kapitālistiskās sistēmas aizmetņu (uzņēmumi, bankas, dzelzceļi) pirmais ieviesējs feodālajā Krievijā.

Lai nodrošinātu iespēju attīstīt tirdzniecību un eksportēt Krievjas produkciju Reiterna vadībā un uzraudzībā Krievijā tika uzbūvēti 20,000 km dzelzceļa sliežu un izveidota pirmā kredītbanka. Bijis pārliecināts privātās uzņēmējdarbības piekritējs un atbalstījis, piemēram, valsts dzelzceļa līniju nodošanu privātiem uzņēmējiem, jo šādi bieži vien nerentablas un neefektīvas līnijas ātri kļuva par pelnītspējīgām.

Reiternu dzimta cēlusies no Vācijas, bet kopš 17.gs. beigām dzīvoja Rīgā. ("Reiterna nams")

Mihaels cēlies no Reiternu dzimtas atzara, kurš dzīvoja Valkas apkaimē. Daļa dzimtas vīriešu dienēja cariskās Krievijas armijā, to vidū bija vairāki ģenerāļi, tai skaitā viņa tēvs.

Savu civilo dienestu Mihaels sāka Finanšu ministrijā, vēlāk strādājis Tieslietu ministrijā.

1854. gadā pārcelts uz Jūras lietu ministriju un tur nonācis lielkņaza Konstantīna (Nikolaja I dēla)  pakļautībā.

1858. gadā kļuvis par valsts sekretāru un Krievijas impērijas dzelzceļu lietu komitejas vadītāju.

1860. gadā ieņēmis Finanšu Komitejas pārvaldnieka amatu un kļuvis par zemnieku brīvlaišanas likumdošanas komisijas redakcijas locekli (atšķirībā no Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, kurās dzimtbūšana tika atcelta jau līdz 1819.g. Krievijā, arī Latgalē, kas tobrīd bija iekļauta Vitebskas guberņā, dzimtbūšanu atcēla tikai 1863.-66. gadā).

1862. gada 23. janvārī iecelts par Krievijas impērijas finanšu ministru. Krievijas valsts budžets jau daudzus gadus bija strādājis ar ievērojamu budžeta deficītu, un gan ārējo, gan iekšējo aizņēmumu procenti nemitīgi auga. Savu darbību sāka ar budžeta pozīciju publiskošanu, kas līdz tam skaitījās bezmaz valsts noslēpums. Reiterns ieviesa vienotu Valsts Kasi, izstrādāja arī stingri noteiktu kārtību, kādā ministrijas var pieprasīt un pārtērēt budžetu (viņa laikā šādi budžeta pārtēriņi samazinājās no 35 miljoniem rubļu līdz 9 miljoniem rubļu)

1862.-1863. gados Reiternam tika uzdots stabilizēt Krievijas naudas sistēmu, nodrošinot rubli ar zeltu pēc fiksēta kursa.

Lai reformu varētu īstenot, Reiterns aizņēmās naudu Londonas Rotšildu bankā un aizņēmuma rezultātā 1864.gadā tika izveidota pirmā Krievijas kredītbanka, kura ļāva attīstīties Krievijas uzņēmumiem. Drīz vien ap pirmo banku izauga vesela banku sistēma, gan privātas kredītbankas, gan zemes bankas. Vēlāk šī sistēma papildinājās ar pilsētu un lauku apvidu kredītsabiedrībām, kā arī sāka veidoties pirmās apdrošināšanas biedrības.

Taču valsts budžeta deficīts līdz pat 1872. gadam turpināja pieaugt, jo ieņēmumi no nodokļiem uzņēmējiem nesedza valsts garantēto aizņēmumu.

Par spīti Reiterna iebildumiem, Krievija nemitīgi centās paplašināt savas teritorijas, iebrūkot kaimiņvalstīs. Krimas kara rezultātā Krievija cieta ne tikai smagus finansiālus zaudējumus, bet ieguva arī nopietnus militārus pretiniekus - Angliju un Franciju. 

Krievijas nemitīgie uzbrukumi Turcijas zemēm spieda Lielbritāniju nostāties pēdējo pusē, kā rezultātā Krievija saprata, ka tai nav nekādu cerību aizsargāt Aļasku, gadījumā, ja briti nolemtu to iekarot (Aļaskai bija gara sauszemes robeža ar Britu impēriju (Kanādu). Lai gan briti pat negrasījās uzbrukt Krievijai Amerikas kontinentā, pēdējā tomēr izvēlējās zemes pārdot par naudu ASV, nevis vienkārši zaudēt, tāpēc pat kukuļoja atsevišķus ASV senatorus, lai panāktu pirkuma līgumu.

1867. gadā, lai segtu budžeta deficītu un garantijas ārvalstu bankām kā Krievijas finansu ministrs Mihaels fon Reiterns, Krievijas cara uzdevumā pārdeva Aļasku Amerikas Savienotajām Valstīm par 11 miljonu rubļu jeb  7,3 miljoniem dolāru. Šo darījumu pasteidzināja arī Krievijas agresīvā ārpolitika, kura jau vairākus gadsimtus balstījās uz kaimiņzemju novājināšanu, iedzīvotāju iznīcināšanu un galu galā- aneksiju. 

1872. gadā Reiterns bija panācis situāciju, ka Impērijas budžets jau beidzās ar pārpalikumu, nevis deficītu.

1876. gadā, pirms kārtējā Krievijas uzbrukuma Turcijai ("krievu - turku") kara sākuma, Reiterns ziņoja valdībai, ka šis karš sagraus visu divās pēdējās desmitgadēs sasniegto, taču lielkrievu nacionālims (militārais resors) guva virsroku un karš tomēr tika sākts.

Fon Reiterns lūdza caru viņu atbrīvot no amatiem, taču pēc cara personīga lūguma piekrita palikt strādāt valdībā kā padomnieks kara laikā.

Karš ar tukiem Krievijai rezultātā izmaksāja 888 miljonus rubļu (NB! Aļaska tika pārdota par 11 miljonu rubļu). Lai segtu visai bezjēdzīgā kara izdevumus Krievija bija spiesta izlaist jaunas parādzīmes vairāk kā 300 miljonu rubļu vērtībā, jo nodokļu paaugstināšanai Reiterns kategoriski nepiekrita, norādot, ka tas vēl vairāk samazinās Krievjas konkurentspēju.

Situāciju glāba tikai 1877. gada neraža Eiropā,- produktu trūkuma un sekojoši augsto pārtikas cenu dēļ Krievijai izdevās eksportēt graudus un atpirkt gandrīz pusi izlaisto parādzīmju (161 miljona rubļu apjomā).

1878. gadā Krievijas - Turcijas karš beidzās un Reiterns, kā solīts, tika atbrīvots no Finanšu ministra amata.

1881. -1886.g tika iecelts par Krievijas Impērijas premjerministru ("ministru komitejas vadītāju")

1890. gadā tika iecelts grāfa kārtā.

*

1871. gada 12 aprīlī Mihaels Reiterns nopirka no Pēterburgas uzņēmēja un kristīta ebreju izcelsmes baņķiera barona Aleksandra Štiglica Lielezeres novadu.

Tā kā grāfam bērnu nav bijis, viņš Lielezeres novadu pircis uz savas māsas, baroneses Jūlijas Nolkenas (dzim. Reiternas), vīra, Vidzemes landmaršala barona Gustava Fromholda Nolkena vārda.

Baronam G. Fr. Nolkenam, piederējušas divas muižas Igaunijā (Kavershofa un Moizekatce ) un viena Vidzemē.

Lai saglabātu savu titula pārmantojamību, grāfs Mihaels fon Reiterns novēlēja grāfa titulu māsas dēlam, kurš mantoja Reņģes muižu- baronam Voldemāram fon Nolkenam, kurš turpmāk drīksteja saukties arī grāfs fon Reiterns

Sekojoši, Lielezerē no 1871 – 1918 gadam valdīja fon Nolkenu dinastija. Pēdējais Nolkenu dinastijas pārstāvis, kas valdīja Ezerē, bija vecpuisis Eduards fon Nolkens, kurš 1918.gadā aizceļoja uz Vāciju.

Mihaels fon Reiterns apglabāts dzimtas kapenēs Ezeres muižas tuvumā.