Atvērta dzelzceļa līnija Varšava- Pēterburga
Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava (Петербурго-Варшавская железная дорога) bija 1852. — 1862. gadā uzcelta pirmā Krievijas impērijas dzelzceļa līnija, kas šķērsoja Latviju un savienoja impērijas galvaspilsētu Pēterburgu ar tai pakļautās Polijas galvaspilsētu Varšavu un tālāk ar Vīni.
Dzelzceļa līnijas izbūves pamatmērķis nebija komerciāls, bet gan militārs. "Polijas četras sadalīšanas" noveda pie kādreizējās lielākās Eiropas valsts pakāpeniskas okupācijas un inkorporācijas pamatā Krievijas impērijā (Austroungārijas un Prūsijas ieguvumi bija niecīgi), taču poļu, lietuviešu un citas kādreizējās Polijas- Lietuvas republikas tautas atsacījās pakļauties militāri spēcīgās, bet visādi citādi atpalikušās (beztiesība, teju totāla neizglītotība) Krievijas varai.
Likumsakarīgi,- šajās teritorijās notika nemitīgi un ilgstoši nemieri- no kuriem lielākie, kuri beidzās ar desmitu tūkstošu nogalinātu vai represētu bijušās Polijas upuriem 1794.-1795g., 1804., 1812. 1830.-1831.g., 1860.-1864. g.
Dzelzceļš (paralēli tam arī telegrāfs) nodrošināja iespēju ātri un lielos apjomos pārvietot Krievijas armijas vienības, to bruņojumu un apgādāt ar pārtiku. u.c. Protams, paralēli militārai nozīmei, Krievija apzinājās, ka to būtu iespējams izmantot arī preču pārvadāšanai, taču līnijas izveidošanas sākumposmā preču kustība bija neliela,- tam Krievijā nebija atbilstošas tiesiskās un infrastruktūras. Atšķirībā no okupētās Baltijas "guberņām", pašā Krievijā 1852. gadā vēl pastāvēja dzimtbūšana un pat lauksaimnieciskā ražošana, nerunājot par rūpniecību bija neattīstītas.
Dzelzceļam bija atzari uz Krievijas tolaik okupēto Rīgu, un Prūsijas pilsētu Kēnigsbergu. Daļa no dzelzceļa līnijas veda cauri Latvijas austrumu daļai un deva spēcīgu impulsu šīs daļas saimnieciskajai attīstībai 19. gadsimtā. Jāatzīmē, ka latvieši (latgaļi) šīs priekšrocības sākotnēji izmantot varēja nosacīti. Arī Latgalē, kura pēc okupācijas bija nodalīta no Vidzemes un tobrīd bija iekļauta Vitebskas guberņā, dzimtbūšana tika atcelta tikai 1861. gadā (Kurzemē 1817.g., Vidzemē 1819.g.) un lauksaimniecības attīstību kavēja zemes mantošanas kārtība (tā tika sadalīta starp visiem bērniem; gabali bija mazi) un kā jau kolektīvā saimniecībā- darba efektivitāte ļoti zema.
Lielu ietekmi uz Krievijas attīstību atstāja slavenās rīdzinieku Reiternu dzimtas atvase Mihaels fon Reiterns (apglabāts dzimtas īpašumā, Reņģē), kurš vēlāk kļuva par Krievijas Impērijas finanšu ministru un pat premjerministru. Viņš 1858. gadā bija kļuvis par valsts sekretāru un Krievijas impērijas dzelzceļu lietu komitejas vadītāju, bet no 1860. gada ieņēma Finanšu Komitejas pārvaldnieka amatu un kļuvis par zemnieku brīvlaišanas likumdošanas komisijas redakcijas locekli. 1862. gada 23. janvārī Reiterns tika iecelts par Krievijas impērijas finanšu ministru. Tieši pateicoties viņa pūlēm, tika izveidotas krājaizdevu sabiedrības, bankas un uzsākta arī dzelzceļu "demilitarizācija",- izmantošana ekonomiskiem mērķiem.
*
Līnija bija 1046 verstis (1333 km) gara un tajā bija viens sliežu ceļš.
Mūsdienās šī dzelzceļa līnija vairs nedarbojas un ir sadalīta starp Krievijas (Октябрьская ж. д.), Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas dzelzceļiem.
Jau 1860.g. Krievijas tolaik okupētajā Latvijas teritorijā tika uzbūvētas šādas stacijas
- Rītupe (Жогово; kopš 1944.g. joprojām Krievijas okupēta)
- Pitalova (Abrene, kopš 1944.g. joprojām Krievijas okupēta) no 1902. gada izveidots atzarojums Pitalova-Žīguri-Sita, ko 1916. gadā pagarināja un izveidoja dzelzceļa līniju caur Gulbeni līdz Ieriķiem, tālāk līdz Rīgai.
- Punduri (Пондеры)
- Kārsava (Корсовка)
- Mežvidi (Ивановка)
- Rēzekne (Режица) no 1901. gada savienojums ar Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju (Московско-Виндаво-Рыбинская железная дорога)
- Malta (Антонополь)
- Aglona (Рушоны)
- Dubna (Дубно), no 1894. gada Višķi (Вышки)
- Daugavpils (Динабург), no 1893. gada Dvinska (Двинск). No 1861. gada savienojums ar dzelzceļa līniju Rīga—Daugavpils (Риго-Динабургская железная дорога), vēlāk savienojums ar Rīgas-Vitebskas-Orlas dzelzceļa līniju (Риго-Орловская железная дорога).
1862. gadā tika uzbūvēta Grīvas stacija:
- Grīva (Калкуны) no 1873. gada atzars uz Radvilišķiem, kur savienojums ar Liepājas-Romnu dzelzceļa līniju (Либаво-Роменская железная дорога)
Saistītie notikumi
Karte
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Personas
Nosaukums | ||
---|---|---|
1 | Staņislavs Plāters - Zībergs | |
2 | Mihaels fon Reiterns | |
3 | Aleksandrs II Romanovs | |
4 | Nikolajs I Romanovs | |
5 | Kazimirs Buiņickis |
Vietas
Nosaukums | |||||
---|---|---|---|---|---|
1 | Ezeres muižas centrs un pils | lv |