Doroteja fon Līvena

Doroteja fon Līvena bija Krievijas dienestā strādājošā vācbaltu (līvu) izcelsmes sūtņa Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja Londonā un Parīzē 19. gadsimta sākumā un vidū.

Savu politisko paredzēšanas (jeb labās informētības par notiekošo diplomātiskajās aprindās) spēju dēļ iesaukta par "Sibylle diplomatique de l'Europe" (Eiropas diplomātijas Sibillu).

Doroteja dzimusi Rīgas militārā gubernatora Kristofera fon Benkendorfa un Krievijas ķeizarienes Katrīnas II draudzenes un galma dāmas Juliānas Šilingas fon Kanštatas ģimenē.

Mācījusies Smoļnija institūtā Pēterburgā, tūlīt pēc tā beigšanas viņa 14 gadu vecumā apprecējās ar grāfu Kristoferu fon Līvenu.

1810. gadā viņa pārcēlās uz Berlīni.

1812. gadā uz Londonu, kur viņas vīrs bija Krievijas sūtnis politiski saspringtajā Napoleona karu laikā un pēckara periodā (1812-1834). Izmantojot savu inteliģenci un harizmu, viņa ieguva lielu ietekmi Eiropas diplomātiskajās aprindās, ko saglabāja līdz pat savai nāvei. Viņas tuvu paziņu lokā bijuši Lielbritānijas karalis Džordžs IV, Austrijas kanclers firsts Meternihs, hercogs Velingtons.

1825.gadā Krievijas imperators Aleksandrs I esot rakstījis: "Žēl, ka grāfiene Līvena valkā svārkus, no viņas būtu iznākusi teicama diplomāte".

1829. gadā iecelta par ķeizarienes Aleksandras galma dāmu.

1830. gadā viņa spēlējusi lielu lomu diplomātiskajās aizkulišu sarunās, kas beidzās ar Beļģijas un Grieķijas valstu izveidošanu. Slavena ar to, ka būdama ekskluzīvā sociālā kluba Almack's patronese, pirmā ieviesusi Anglijā jauno modes deju - valsi.

1834. gadā atgriezās Pēterburgā, kur viņas vīram piešķīra kņaza titulu un nozīmēja par troņmantnieka, vēlākā imperatora Aleksandra II audzinātāju. Pēc personīgas traģēdijas (divu jaunāko dēlu nāves) pārcēlās uz Parīzi, kur drīz vien kļuva par neatkarīgu diplomāti, kuras salonā tikās daudzi tā laika slavenākie politiķi. 

1854-1856.g.  Krievijas iebrukuma Krimā (Krimas kara laikā) viņa palīdzēja krieviem risināt diplomātiskās sarunas starp Krieviju un tās pretiniekiem Franciju un Lielbritāniju.

Mirusi Parīzē 73 gadu vecumā, apglabāta Mežotnes pils kapsētā blakus saviem priekšlaicīgi mirušajiem dēliem.

***

Līvenu dzimta sevi uzskata par Turaidas līvu vecākā ("karaļa") Kaupo (miris 1271.gadā) pēcnācējiem. Kaupo nav bijuši dēlu, kas varētu mantot zemes,  bet tikai meitas. Par Kaupo pēcnācējiem sevi uzskata  Ungernu-Šternbergu dzimta. Pēc vēsturnieka Jirgena fon Ungerna-Šternberga pētījumiem secināts ka viņa dzimta cēlusies no Rīgas bīskapu vasaļa Johana, kas bija apprecējis Kaupo otro meitu.

Avots : Wikipedia, Таньшина Н. u.c.