Maikls Faradejs
Maikls Faradejs
- Dzimšanas datums:
- 22.09.1791
- Miršanas datums:
- 25.08.1867
- Papildu vārdi:
- Майкл Фарадей, Maikls Faredejs, Michael Faraday
- Kategorijas:
- Fiziķis, Ķīmiķis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Maikls Faradejs (dzimis 1791. gada 22. septembrī, miris 1867. gada 25. augustā) bija angļu fiziķis un ķīmiķis.
Maikls Faradejs piedzima Londonas priekšpilsētā kalēja ģimenē.
Maikls ieguva tikai pamatizglītību un no trīspadsmit gadu vecuma strādāja par grāmatsējēju grāmatu veikalā. Tur viņš papildināja zināšanas pašmācības ceļā, lasot iesienamās grāmatas. Reiz Maikls apmeklēja vienu no dižā angļu fiziķa Hamfrija Deivija lekcijām.
Faradejs lekciju rūpīgi pierakstīja, iesēja to un nosūtīja Deivijam. Fiziķis bija tik pārsteigts, ka piedāvāja Faradejam kļūt par viņa sekretāru. Drīz pēc tam Deivijs devās ceļojumā pa Eiropu un ņēma Faradeju līdzi. Divu gadu laikā viņi apmeklēja Eiropas lielākās universitātes.
1815. gadā atgriezies Londonā, Faradejs sāka strādāt par asistentu kādā no Londonas Karaliskā institūta laboratorijām. Tolaik tā bija viena no labākajām fizikas laboratorijām pasaulē. 1825. gadā viņš nomainīja Deiviju laboratorijas vadītāja amatā. Institūta ēkā Faradejs pieticīgi un noslēgti nodzīvoja visu mūžu. Viņš sniedza daudzas konsultācijas dažādiem rūpniecības uzņēmumiem, taču honorārus allaž veltīja labdarības mērķiem.
Pirmie zinātnieka pētījumi bija veltīti ķīmijas problēmām. Viņš atklāja benzolu un pirmoreiz ieguva sašķidrinātās gāzes. Taču nozīmīgākie Faradeja darbi saistīti ar elektrību un magnētismu. Viņš pierādīja, ka, laižot strāvu caur stiepli, kas uztīta uz dzelzs serdes, dzelzs pārvēršas par magnētu.
Izņēmis serdi, Faradejs konstatēja, ka stieples spirāles magnētiskās īpašības nav mainījušās. Šo ierīci viņš nosauca par elektromagnētu.
Nākamajā eksperimentā Faradejs uz tās pašas dzelzs serdes uztina citu, izolētu, spirāli. Zinātnieks konstatēja, ka, serdi izvelkot, spirālē rodas strāva. Šo parādību viņš nosauca par elektromagnētisko indukciju.
Indukcija ir tādu plaši izplatītu ierīču kā transformators un ģenerators darbības principa pamatā. Šie atklājumi padarīja Faradeja vārdu nemirstīgu un aizsāka elektrības praktiskās izmantošanas ēru.
Izgudrojumi, atklājumi (angļu val.)
Avoti: wikipedia.org, calend.ru
Nav pesaistītu vietu
29.08.1831 | Michael Faraday demonstrated the first electrical transformer at the Royal Institute, London
28.03.1854 | Turpinās Krimas karš. Osmaņu impērijas pusē karā iesaistās Anglija un Francija
Krimas karu pret Osmaņu impēriju Krievija iesāka 1853. gada oktobrī. Kara iesākšanas iegansts Krievija bija "ortodoksālo kristiešu aizsardzība". Karš ilga trīs gadus, līdz 1856. gada februārim. Kara rezultātā Krievija ieguva Krimas pussalu, bet zaudēja savus iepriekšējos sabiedrotos- kopš 1815. gada Vīnes kongresa laikiem- Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju.
26.09.1905 | Žurnālā "Annalen der Physik" tiek publicēts A. Einšteina raksts "Zur Elektrodynamik bewegter Körper"
29.09.1954 | Izveidots CERN
Eiropas kodolpētījumu organizācija (franču: Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire, angļu: European Organization for Nuclear Research), plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem. Atrodas uz Francijas un Šveices robežas, galvenais birojs atrodas Ženēvā. 1954. gadā to dibināja 11 Eiropas valstis. CERN galvenais uzdevums ir nodrošināt daļiņu paātrinātājus un citu infrastruktūru augsto enerģiju fizikas pētījumiem. CERN atrodas liels datoru centrs, kas veic eksperimentos iegūto datu apstrādi. Šeit ir radīts vispasaules tīmeklis.