Tiek anulēta Napoleona un Žozefīnas laulība

Franču revolūcijas terora laikā, 1794. gadā, pārcietusi trīs mēnešu ieslodzījumu cietumā un vīra Aleksandra Boharnē giljotinēšanu, trīsdesmitgadīgā atraitne ar diviem bērniem Žozefīne Boharnē iepazinās ar ģenerāli Napoleonu Bonapartu, un viņas ceļš pēkšņi veda augšup.

Sākumā būdama ģenerāļa un pirmā konsula sieva, bet no 1804. gada – Francijas imperatore, Žozefīne bija sava laika elegances un modes noteicēja. Franču revolūcijas laikā [1789.–1799. gads] juvelierizstrādājumi simbolizēja tautas nīstās aristokrātijas bagātību un varu. Parīzes juvelieru ģilde tika iznīcināta, daudzi meistari pārcēlās uz citām pilsētām. Bēgošie aristokrāti izpārdeva dārglietas starptautiskajā tirgū. 

Trīsdesmit divus gadus veco atraitni Žozefīni Napoleons satika, pats būdams divdesmit sešus gadus jauns ģenerālis. Lai gan laulība tika slēgta aiz aprēķina,- Bonaparts ieguva jaunās sievas turību, bet Žozefīnei atgūstot precētas sievas statusu, abu laulāto starpā ātri vien uzšķīlās īsta mīlestība.

Viņu savstarpējās impērijas karagājienu laikā sūtītās vēstules liecina, ka abu starpā valdīja dziļa cieņa, romantika un apbrīns. Tomēr pēc vairākiem gadiem kopā laulība tika šķirta, jo Napoleons vēlējās pēcnācēju, kurš pēc viņa varētu valdīt impēriju, taču laulātā draudzene viņam to nespēja dot.

Pēc četrpadsmit gadus ilgas un laimīgas laulības savas politikas turpināšanas dēļ Napoleons šo savienību šķīra, taču līdz pat savai nāvei Žozefīni uzskatīja par savu mīļāko sievu.

Viņš apprecējās otrreiz, taču Žozefīne vienmēr tā arī esot palikusi viņa mīļākā sieva. Pat viņa pēdējie vārdi esot bijuši: "France, armée, tête d'armée, Joséphine" jeb "Francija, armija, armijas virspavēlnieks, Žozefīne".

Citāti no Jūlija Salasgrāve, Leģendas, Delfi