Nodeg Parīzes Dievmātes katedrāle

Parīzes Dievmātes katedrāle ir 1 no vecākajiem un lielākajiem dievnamiem Parīzē. Kopš 1789-93. gada "franču revolūcijas" dievnams nav nopietni cietis nevienā ugunsgrēkā pat kara laikā. Visticamākais aizdegšanās iemesls- remontdarbi, kas tika veikti uz baznīcas jumta.

Kvazimodo ārija no rikoperas "Parīzes Dievmātes katedrāle" -  Igo

***

Parīzes Dievmātes katedrāle (franču: Notre-Dame de Paris) ir katedrāle Parīzē, Francijā. Ievērojams agrīnās gotiskās arhitektūras paraugs. Romas katoļu baznīcasParīzes arhibīskapijas galvenā baznīca un Parīzes arhibīskapa sēdeklis.

Parīzes Dievmātes katedrāli sāka celt 1163. gadā karaļa Luija VII valdīšanas laikā. To pabeidza vairāk kā pēc divsimt gadiem - 1345. gadā, bet arī turpmāk celtne tika papildināta ar jaunām detaļām un greznojumiem.

Fasāžu mākslinieciskajā izveidē liela loma ir skulpturālajam dekoram - statujām, ciļņiem, kas redzami ne vien frīzveida joslā, bet arī portālu timpanonos un starp portāliem. Plastiskajos rotājumos izmantotas ne vien cilvēka auguma formas, bet arī augu un ģeometriskais ornaments un fantastisku būtņu atveidi. Piemēram, ūdens notekas veidotas kā rīkles atpletuši pūķi, uz balustrādes tup akmens himēras.

Parīzes Dievmātes katedrālē esot 8000 sēdvietu un 20 000 stāvvietu. Šis Parīzes lielākais dievnams vispilnīgāk atbilst viduslaiku priekšstatam par pasaules modeli.

Parīzes Dievmātes katedrāle aprakstīta franču rakstnieka Viktora Igo (Victor Hugo) 1831. gadā izdotā romānā Notre dame de Paris. Tā zināma arī no latviešu komponista Zigmara Liepiņa operas "Parīzes Dievmātes katedrāle".