Parīzes slaktiņš

Nemieri Parīzē izcēlās saistībā ar Francijas kolonijas Alžīrijas centieniem iegūt neatkarību.

1961. Alžīrijā sākās pilsoņu karš un vienlaikus karš pret Francijas militārajiem spēkiem. Alžīrijas neatkarības piekritēji Parīze sarīkoja neatļautu demonstrāciju, kurā piedalījās ap 30,000 demonstrantu, pārsvarā Alžīrijas emigranti. Cenšoties pārtraukt demonstrāciju, starp žandarmiem un protestētājiem sākās cīņas kuru rezultātā bojā gāja no 40 līdz 200 cilvēkiem. Žandarmi, noņēmuši numurus un citas atšķirības zīmes, uzbruka demonstrantiem, pārsvarā barā uzbrūkot atsevišķiem protestētājiem, tos piekaudami un no tiltiem metot Sēnā.

Lai gan "operācijas" vadītājs Moriss Papons tika atcelts no amata un krimināli sodīts (par citiem pārkāpumiem), Francijas varas iestādes noliedza ziņas par upuriem 37 gadus - līdz pat 1999. gadam.

Tikai 2001. gadā Parīzē tika atklāta piemiņas plāksne šiem notikumiem.

• 1961. gadā Francijas prezidents bija Šarls de Gols (Charles de Gaulle).Viņš ieņēma amatu no 1959. gada 8. janvāra līdz 1969. gada 28. aprīlim (Piektās Republikas pirmais prezidents).
• Pirms viņa Renē Koti (René Coty) — Ceturtās Republikas pēdējais prezidents (no 1954. gada 16. janvāra līdz 1959. gada 8. janvārim).
• Pēc viņa - Pēc de Gola atkāpšanās 1969. gada aprīlī īsu laiku amatu pildīja Alēns Poērs (Alain Poher) kā pagaidu prezidents.
• Pēc tam 1969. gada jūnijā prezidents kļuva Žoržs Pompidū (Georges Pompidou).Šajā laikā (1961. gadā) Francijā joprojām risinājās Alžīrijas karš, un de Gols virzīja neatkarības procesu.
• Tiek uzskatīts, ka Francijas Republikas pagrieziens pa kreisi sākās ar 1981.gada 10.maiju, kad pie varas nokļuva sociālists sociālists Fransuā Miterāns.

  Francijas politika pagriezās pa kreisi 1981. gada 10. maijā, kad sociālists Fransuā Miterāns (François Mitterrand) uzvarēja prezidenta vēlēšanās, sakaujot amata vietā esošo Valerī Žiskāru d’Estēnu (Valéry Giscard d’Estaing) :

• Tas bija pirmais kreisais prezidents Piektajā Republikā (kopš 1958. gada). Pirms tam 23 gadus pie varas bija labējie/centrā-labējie.
• Miterāns uzvarēja ar aptuveni 51,8 % balsu. Lielā mērā tā bija balsošana pret Žiskāru (ekonomiskās problēmas, bezdarbs) + veiksmīga kreiso spēku apvienošana.
• Tūlīt pēc uzvaras viņš atlaiž Nacionālo asambleju un jūnijā kreisie iegūst absolūto vairākumu (“rozā vilnis”).

Valdība (premjers Pjērs Moruā) īstenoja klasiskus sociālistu soļus:

• Banku un lielu rūpniecības uzņēmumu nacionalizācija.
• Minimālās algas un sociālo pabalstu paaugstināšana.
• Darba nedēļas saīsināšana līdz 39 stundām, pensijas vecums 60 gadi.
• Nāves soda atcelšana.
• Bagātības nodoklis.
• Pagrieziens atpakaļ (1983)

  Ekonomiskās problēmas (augsta inflācija, franka devalvācija, kapitāla aizplūšana) piespieda Miterānu 1983. gadā izdarīt “tournant de la rigueur” (stingrības pagriezienu) — pāriet uz taupības politiku un mērenāku kursu.

  Īsumā: kreisais pagrieziens notika 1981. gada maijā ar Miterāna uzvaru, un pirmajos divos gados politika bija izteikti sociālistiska. 1983. gadā ekonomikas dēļ notika atgriešanās pie mērenāka kursa, taču paralēli notika vēl viena pamācoša politiska izgāšanās - nacionālās ingrācijas politika, kura saistās ar De Gollu, kurš atvēra Āfrikas slūžas, atverot robežas un sākot piešķirt pilsonību bijušo koloniju iedzīvotājiem. Tas ir izvērties par katasrtofu.