Krievijas cars Pēteris I lika uzcelt Petropavlovskas cietoksni, šī diena pieņemta par Sanktpēterburgas dibināšanas dienu

Pilsēta Nīena un Noteburgas cietoksnis Ņevas upes krastos pastāvēja jau kopš vismaz 13. gadsimta un to pārvaldīja no Zviedrijas atkarīgie ingri (somugru tautas piederīgie). Ingri (arī somi,un igauņi) apdzīvoja Sankt-Pēterburgas apgabalu un turpināja veidot ievērojamu apgabala iedzīvotāju daļu līdz pat 20. gadsimtam. Sākotnēji jau 19. gadsimta astoņdesmitajos gados cariskās Krievijas laika uzsāktā rusifikācija, un jau komunistu laikā veiktais genocīds tos ir gandrīz pilnībā iznīcinājis.

Vēsturi vienmēr raksta uzvarētāji, tāpēc stāsts par "Sanktpēterburgas izbūvi tukšā vietā" ir tikai kārtējais rusofilu mīts savas okupācijas attaisnošanai - šajā gadījumā ar stāstiem par "kaut kā radīšanu tukšā vietā", un kuru apgāž pat pašu krievu veidotās senās gravīras un mākslas darbi, kurās labi saskatāms gan pietiekami labi veidots cietoksnis, gan zviedru - ingru pilsēta. 

1702. gada 11. oktobrī krievi Pētera I vadībā ieņēma Noteburgas (Noteburg) cietoksni un sāka pilsētas paplašināšanu, kā pirmo uzsākot Petropavlovskas cietokšņa izbūvi.

Petropavlovskas cietoksnis atrodas uz Zaķu salas (Zajačij ostrov), kas ir pilsētas vēsturiskais kodols.

Pamati cietoksnim tika likti 1703.gada 14. (26.) maijā pēc Pētera I un franču inženiera Žozefa Lambēra de Gerēna plāna: tajā bija paredzēti 6 savienoti bastioni, kronverks.

1703.gadā Ioanna tilts savienoja salu ar Petrogradas pusi.

SanktPēterburga kā pirmā krievu iekarotā Baltijas jūras ostas pilsēta nākamajos gadu desmitos tirdzniecības un militārās nozīmes dēļ strauji attīstījās un kļuva par jauno Maskavijas (kuru pārdēvēja par Krieviju, piesavinoties "Kijevas Krievzemes" vārda daļu) galvaspilsētu.