Pēteris I atceļ "bārdas nodokli" Krievijā

Cenšoties ārēji atdarināt Rietumeiropas civilizāciju un kultūru, Pēteris I neizglītotajā un atpalikušajā Maskavijā nereti ķērās pie visai dīvainām metodēm. Piemēram, 1698. gadā tika ieviests "bārdas nodoklis". Tas bija jāmaksā visiem, kuri vēlējās nēsāt bārdu. 

Tiesa, tas ir tikai viens no izskaidrojumiem. Patiesībā, Pēterim I bija nepieciešami līdzekļi, lai turpinātu agresīvo ārpolitiku un uzbrukumus kaimiņiem. Sekojoši,- nodokļi tika uzlikti tam, ko var viegli konstatēt, vai kas ir tradicionāls.

290 gadus vēlāk šādu pašu politiku veidoja Latvijas valdība,- uzliekt prettiesisku nodokli ēkām. Pamatojums tikpat cinisks un vienkāršs- ierēdņiem nepieciešama nauda, savukārt, latvieši tradicionāli nebija paraduši dzīvot kokos mērnās klimatiskās zonas laika apstākļu dēļ.

1705. gadā Krievijā tika ieviesta pat speciāla metāla zīme- monēta, kas apliecināja nodokļa apmaksu.

1701. gadā sākās Lielais Ziemeļu karš un 1710. gada vasarā pēc ilgstoša aplenkuma, postīšanas, bada un mēra Rīgu un Vidzemi iekaroja Pēteris I. Leģenda vēsta, ka Rīgas postīšanu sācis tieši pats cars- uz Rīgu izšaujot lielgabala lodi.

Pēteris I likumu atcēla 1722. gadā, kad Vidzeme jau bija Krievijas okupēta. 

Jāpiebilst- absurdu nodokļu ideja nebija jauna,- tiesa tā bija iepriekš ieviesta bez pretenzijām uz "kultūru", bet gan kā kases papildināšanas veids. Piemēram, ar biezu bārdu apveltītais Anglijas karalis Henrijs VIII tādu nodokli saviem pavalstniekiem bija ieviesis jau 1535. gadā