Pēteris I veic pirmo tautas skaitīšanu Krievzemē

Pēc vairāk kā 10 gadiem karu, Krievijas cars Pēteris I bija ieguvis jaunas plašas teritorijas gan rietumos no Krievijas, gan dienvidos, tādēļ pavalstnieku skaita apzināšanai un kases papildināšanai tika veikta 1710. gada Krievijas tautas skaitīšana. Iepriekšējā tautas skaitīšana Krievijā bija notikusi 1678. gadā 

Tajā pirmo reizi paredzēts uzskaitīt arī pavalstniekus pēc dzimuma un ģimeņu (mājsaimniecību) skaitu, kurš bija nodokļu aprēķina bāze. Liels bijis Pētera pārsteigums, uzzinot likumsakarīgos tautas skaitīšanas rezultātus- kopš iepriekšējās skaitīšanas saimniecību (ģimeņu) skaits bija samazinājies par 19,5%.

Tā iemesls bija gan kari, gan mēris, gan Pētera I "saimniekošanas veids". Piemēram, par jauniegūto Vidzemi pēc krievu iebrukuma, 1702. gada beigās karavadonis grāfs Šeremetjevs bieži citētajā vēstulē caram Pēterim rakstīja:

"Varenais Dievs un vissvētā dievmāte ir Tavu vēlēšanos piepildījusi. Ienaidnieka zemē vairs nav, ko postīt. No Pleskavas līdz Tērbatai, lejup pa Veļikajas upi, gar Peipusa ezera krastiem līdz Narvas upes grīvai, ap Tērbatu, aiz Tērbatas [..] Laiuses līdz Rēvelei, 50 verstis pret Rakveri un tālāk no Tērbatas uz augšu pa Mētraines upi līdz Vircezeram, pret Helmi un Karksi, un aiz Karksi līdz 38 verstīm pret Pērnavu, un no Rīgas līdz Valkai: viss ir nopostīts, pilis ir uzspridzinātas. Nekas vairs nav saglabājies bez Pērnavas un Rēveles, un šur tur kāda muiža jūrmalā. Citādi viss starp Rēveli un Rīgu ir izravēts. Apdzīvotās vietas atrodamas tikai uz kartes. Kā klājies postīšanas laikā, zina stāstīt gūstekņi [..] Ko lai es iesāku ar laupījumu?"

Tāpat, bez kariem,- Pētera I ieceres- Pēterburgas būvēšana purvā, armijas palielināšana, kuģu būve un necilvēcīgās apiešanās ar dzimtcilvēkiem- faktiski vergiem- noveda pie milzīgiem cilvēku upuriem. Skaitīšana paredzēja sarakstos iekļaut tikai nodokļu maksātājus (bet ne brīvos cilvēkus), bet tā kā dzimtcilvēki bija valsts vai konkrētu muižnieku īpašumā, arī muižnieki  nelabprāt uzrādīja patieso dzimtcilvēku skaitu, jo tad varēja paturēt sev lielāku dzimtcilvēka radīto vērtības daļu, "nedaloties" ar valsti.

Pēteris I bijis pārskaities un atcēlis tautas skaitīšanas rezultātus, bet nodokļu iekasēšanai par pamatu licis izmantot iepriekšējās- 1678. gada skaitīšanas rezultātus. Jauna tautas skaitīšana Krievijā notikusi 1716. un 1717. gados. Pirmos, daudz maz ticamos rezultātus izdevās iegūt 1722. gadā- tika saskaitīti ap 16 miljoniem vīriešu.

1710. gadā Rīga un Vidzeme pēc 10 gadus postoša kara jau nonākusi Krievijas varā, tāpēc tās iedzīvotāji jau tika pieskaitīti Krievijai. Kurzemes-Zemgales hercogiste saglabāja savu neatkarību ilgāk un tika anektēta 1795. gadā