Pastāsti par vietu
lv

Pēteris I izdod pavēli par Jaunā gada pārcelšanu Krievijā no 1. septembra uz 1. janvāri

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
20.12.1699

Jaunā gada pārcelšana Krievijā nenozīmēja pāreju no Jūlija kalendāra uz precīzāko Gregora kalendāru, bet tikai citu gada sākuma datumu.

Baltijas valstu teritorijas Pēteris I sāka iekarot 2 gadus vēlāk (Krievija okupēja Vidzemi un Rīgu 1701-1726) un tas radīja daudzas "kalendāru jukas" vēl daudzus gadus vēlāk.

Latvijas daļa - Kurzemes - Zemgales hercogiste tobrīd Krievijas sastāvā vēl nebija nonākusi (okupēta 100 gadus vēlāk - 1795. gadā), taču tā kā tā bija katoliskās Polijas vasaļatakarībā, tad pāreja uz Gregora kalendāru (Jaunais gads pēc tā sākās 1. janvārī) šeit notika 1655. gadā.

Kurzemes hercogvalsts superintendentsPauls Einhorns sīvi pretojās arī Gregora kalendāra ("jaunā stila") ieviešanai Kurzemē, saskatīdams tajā līdzekli nostiprināt katolicismu. Problēma aktualizējās, kad landtāgs nobalsoja par Gregora kalendāra lietošanu hercogistē. Šajā ziņā Einhorns bija tik dedzīgs, ka 1655. gada 25. maija rīta sprediķī Jelgavas Sv. Trijādības baznīcā, protestējot pret šo kalendāru, mira uz kanceles sprediķa laikā. 

Atkarīgās Latvijas daļas -Zviedru okupētā Vidzeme izmantoja Jūlija kalendāru (bet Jaunais gads jau tika svinēts 1. janvārī). 18. gadsimta sākumā zviedri nolemj pāriet uz Gregora kalendāru, bet nevis atmest uzreiz visas 11 dienas (tābrīža starpība), bet gan četrdesmit gadus neievērot garos gadus, tā pamazām panākt pārējo Eiropu. Bet notiek tā, ka 1704. un 1708. gadā par šo lēmumu "aizmirst" un nodzīvo garos gadus, tā izjūk visa iecerētā kārtība. Karalis Kārlis XII beidzot saprot, ka tāda pakāpeniska pāreja ir nejēdzība, bet, tā vietā, lai ieviestu Gregora kalendāru, viņš atgriežas pie Jūlija kalendāra, dāvājot savai valstij vienu lieku dienu - 1712. gada 30. februāri.

Polijas sastāvā esošā Latgale (Krievijas okupēta 1772. gadā) izmantoja Gregora kalendāru ar 1582. gadu, gads sākās ar 1. janvāri.

Bez Jaunā gada dienas noteikšanas arī visādi citādi Latvijā laiks dažādās tās daļās nereti skaitīts dažādi un tās teritorijā pāreja no Jūlija kalendāra uz Gregora kalendāru un atpakaļ politisko iemeslu dēļ notika vairākas reizes:

  • 1582. Pirmo reizi jaunais kalendārs ar Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka pavēli tika ieviests 1582. gada oktobrī (4. oktobris kļuva par 15.oktobri) Livonijas Pārdaugavas hercogistē (tagadējā Vidzemē un Latgalē). Rīgas pilsēta jauno kalendāru nepiekrita lietot, kas izraisīja Kalendāra nemierus. Sekojoši, luteriskajās Kurzemes un Zemgales hercogistes (līdz 1655. gadam) un Rīgas pilsētas teritorijā turpināja lietot veco Jūlija kalendāru.
  • 1622. Pēc Vidzemes pievienošanas Zviedrijai, tajā atjaunoja Jūlija kalendāra lietošanu,
  • 1772.  Latgalē beidza lietot Gregora kalendāru līdz ar tās pievienošanai Krievijas impērijai, kura dzīvoja pēc Juliāna kalendāra līdz pat 1918.g.
  • 1795. gadā Krievija anektē un okupē Kurzemes- Zemgales hercogisti un oficiālajā lietvedībā notiek pāreja uz Jūlija kalendāru.
  • 1812. gada "Krievijas kampaņas" laikā Kurzemes hercogistes daļu uz pusgadu okupēja Francijas karaspēks (Francija uz Gregora kalendāru pārgāja jau 1582. gadā), sekojoši Francijas okupācijas iestāžu dokumenti tika datēti ar šī kalendāra datumiem.
  • 1915. Pēc Kurzemes un Zemgales okupācijas Vācijas Oberosts šeit atkārtoti ieviesa Gregora kalendāru. Paralēli pastāvēja vācu okupācijas un Krievijas impērijas oficiālie pieraksti- kaut vai par Ziemassvētku kauju datumu gadu vēlāk - tie būs datēti ar dažādiem datumiem.
  • 1918. Latvijā uz Gregora kalendāru līdz šim pēdējo reizi pilnībā pārgāja 1918. gadā, kad starpība starp kalendāra laiku un astronomisko laiku bija jau 14 dienas. Sekojoši, 1918. gada 1. februāris "kļuva" par 15. februāri. Reāli pāreja pilnībā ieviesās 1919.g.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Šodien sveču diena Šodien sveču diena 02.02.2013lv
2Vācu astro­noms Karls Vilhelms Rein­muts Heidelbergas observatorijā asteroīdam Nr.1284 dod Latvijas vārduVācu astro­noms Karls Vilhelms Rein­muts Heidelbergas observatorijā asteroīdam Nr.1284 dod Latvijas vārdu27.07.1933lv
3Krievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgliKrievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgli11.04.1857lv, ru
4Jaunbebros (Aizkraukles novads) izceļas “kartupeļu nemieri”Jaunbebros (Aizkraukles novads) izceļas “kartupeļu nemieri”08.09.1841lv
5Pirmo reizi tiek izpildīts Ziemassvētku korālis "Klusa nakts, svēta nakts"Pirmo reizi tiek izpildīts Ziemassvētku korālis "Klusa nakts, svēta nakts"24.12.1818en, lv
6Krievijas Impērijā aizliedz spīdzināšanu pratināšanas laikāKrievijas Impērijā aizliedz spīdzināšanu pratināšanas laikā14.04.1801lv, ru
7Okupētā Kurzemes - Zemgales hercogiste tiek iekļauta Krievijas impērijas sastāvāOkupētā Kurzemes - Zemgales hercogiste tiek iekļauta Krievijas impērijas sastāvā24.10.1795lv
8Pēteris I pavēl nogādāt viņa sievas ķeizarienes Katrīnas I (Martas Skavronskas) radus- māsas Kristīni un Annu ar ģimenēm un brāli Frīdrihu uz Krievijas galvaspilsētuPēteris I pavēl nogādāt viņa sievas ķeizarienes Katrīnas I (Martas Skavronskas) radus- māsas Kristīni un Annu ar ģimenēm un brāli Frīdrihu uz Krievijas galvaspilsētu29.01.1726lv
9Pēteris I izdod ukazu par Pēterburgas Universitātes izveidi- pirmo KrievijāPēteris I izdod ukazu par Pēterburgas Universitātes izveidi- pirmo Krievijā28.01.1724lv, pl, ru
10Pēteris I izdod ukazu par prasību valsts kalpotājiem obligāti pārzināt likumusPēteris I izdod ukazu par prasību valsts kalpotājiem obligāti pārzināt likumus22.01.1724lv, ru
11Pēteris I atceļ "bārdas nodokli" KrievijāPēteris I atceļ "bārdas nodokli" Krievijā06.04.1722en, lv
12Pēteris I veic pirmo tautas skaitīšanu KrievzemēPēteris I veic pirmo tautas skaitīšanu Krievzemē04.02.1719lv, ru
13cars Pēteris I liek uz Sibīriju izsūtīt Rīgas birģermeistaru Brokhūzenucars Pēteris I liek uz Sibīriju izsūtīt Rīgas birģermeistaru Brokhūzenu07.02.1716lv
14Pēteris I atver Kunstkameru. Pirmo muzeju KrievijāPēteris I atver Kunstkameru. Pirmo muzeju Krievijā31.01.1714lv, ru
15Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadusLielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus17.07.1710lv, ru
16Lielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievusLielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievus16.07.1705lv
17Lielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksniLielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksni09.08.1704lv
18Lielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo  krievu karaspēkuLielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo krievu karaspēku26.07.1704lv
19Krievijas cars Pēteris I lika uzcelt Petropavlovskas cietoksni, šī diena pieņemta par Sanktpēterburgas dibināšanas dienuKrievijas cars Pēteris I lika uzcelt Petropavlovskas cietoksni, šī diena pieņemta par Sanktpēterburgas dibināšanas dienu26.05.1703en, lv
20Lielais Ziemeļu karš: Kara sākumsLielais Ziemeļu karš: Kara sākums11.02.1700lv

Karte

Avoti: news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Pēteris I RomanovsPēteris I Romanovs30.05.167208.02.1725de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas